Sigmavirgulīnas
Sigmavirgulīnas (Sigmavirgulina) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1957. gadā izdalīja amerikāņu mikropaleontologi Alfrēds Lēblihs un Helēna Tappana. Ģints tipiskā suga ir Sigmavirgulina tortuosa (Brady, 1881). Ģeohronoloģiski bolivīnas ir zināmas no miocēna līdz mūsdienām. Šī ir kosmopolītiska ģints.
Sigmavirgulīnas Sigmavirgulina Loeblich & Tappan, 1957 | |
---|---|
Sigmavirgulīna Sigmavirgulina tortuosa | |
Klasifikācija | |
Valsts | Rhizaria |
Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
Klase | Globothalamea |
Kārta | Rotaliīdas (Rotaliida) |
Virsdzimta | Bolivinitoidejas (Bolivinitoidea) |
Dzimta | Bolivinitīdas (Bolivinitidae) |
Apakšdzimta | Bolivinitīnas (Bolivinitinae) |
Ģints | Sigmavirgulīnas (Sigmavirgulina) |
Apraksts
labot šo sadaļuČaula ir brīva (nepieaugoša pie substrāta), biseriāla, ar kamerām, kas pievienojas nedaudz vairāk par 180° cita attiecībā pret citu, veidojot sigmoīdu izvietojuma tipu ar divām kameru sērijām. Sākumā veidojas blīva un zema apakšējā daļa, bet vēlāk veidojas augstākā daļa, kas izskatās gandrīz regulāri biseriāla, kaut arī nedaudz savīta visā augstumā. Čaulas perifērija stūraina vai ar skaidri izteiktu ķīli. Kameras ir daudzskaitlīgas, pievienošanās gaitā regulāri kļūst augstākas, bet čaula platāka. Šuves ir krasas, paresninātas, iespiestas. Sieniņas veidotas no kalcīta, rupji perforētas, pēc uzbūves graudainas. To virsma ir gluda vai ar īsiem dzelksnīšiem, īpaši agrīnajā stadijā. Atvere pēdējās kameras iekšējā malā veidota izstiepta ovāla veidā, un to ieskauj lūpa, kura pakāpeniski pāriet perifērajā ķīlī. Dažiem eksemplāriem atverei var būt tendence kļūt terminālai un izvietoties nelielā attālumā virs kameras pamatnes.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļuSigmavirgulīnu ģintī ir 3 recentās sugas, bet ar izmirušajām kopā ir 4 sugas[2]:
- Sigmavirgulina basistriata Zheng, 1979
- Sigmavirgulina lanceolata Zheng, 1979
- Sigmavirgulina spissitruncula Poag, 1966 †
- Sigmavirgulina tortuosa (Brady, 1881)
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1957). Eleven New Genera of Foraminifera. Bulletin United States National Museum. 215: 223-232. 227. lpp.
- ↑ World Foraminifera Database