Sicistas
Sicistas, sicistu ģints (Sicista) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) ģintīm, kas ir vienīgā ģints sicistu apakšdzimtā (Sicistinae). Tā apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Izplatītas Ziemeļeiropā, Austrumeiropā un Āzijā, lielākā sugu dažādība sastopama Centrālāzijā. Mājo mežos, biezos krūmājos, pļavās un stepēs.[2]
Sicistas Sicista (Gray, 1827) | |
---|---|
Stepes sicista (Sicista subtilis) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
Apakškārta | Peļveidīgie (Myomorpha) |
Virsdzimta | Lēcējpeļu virsdzimta (Dipodoidea) |
Dzimta | Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae) |
Apakšdzimta | Sicistu apakšdzimta (Sicistinae) |
Ģints | Sicistas (Sicista) |
Sicistas Vikikrātuvē |
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopama viena sicistu ģints suga — meža sicista (Sicista betulina).[3] Latvijā nav objektīvu ziņu par populācijas stāvokli, informācijai par sastopamību ir gadījuma raksturs. Tiek uzskatīta par samērā retu, sporādiski sastopamu sugu.[4]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuSicistas ir maza auguma lēcējpeles, kas ārēji atgādina peles, bet ar daudz garākām pakaļkājām un ar ļoti garu asti, kuras galā ir kupla matu otiņa. Sicistu ķermeņa garums (bez astes) ir 50—100 mm, astes garums 65—110 mm, pakaļkāju garums 14—18 mm, svars 6—14 g.[2][5] Kažoka matojuma krāsa var būt no gaiši brūnas līdz tumši brūnai vai dzeltenbrūnai. Mugura tumšāka nekā pavēdere. Dažām sugām uz muguras tumša svītra (peļu teka), kas sākas jau uz pakauša.[2][5]
Uzvedība
labot šo sadaļuSicistas ir visēdājas un barojas ar sēklām, sulīgiem augiem un kukaiņiem. Tās ir aktīvas nakts laikā, pa dienu uzturoties pašraktās alās. Ziemas periodu pavada ziemas miegā. Pa zemi pārvietojas ar lēcieniem, veikli rāpjas arī kokos un krūmos, lietojot asti kā papildu atbalstu.[2]
Sistemātika
labot šo sadaļuSicistu apakšdzimta (Sicistinae)
- Sicistu ģints (Sicista)
- Altaja sicista (Sicista napaea)
- Armēnijas sicista (Sicista armenica)
- Garastes sicista (Sicista caudata)
- Kaukāza sicista (Sicista caucasica)
- Kazbegi sicista (Sicista kazbegica)
- Kluhoras sicista (Sicista kluchorica)
- Ķīnas sicista (Sicista concolor)
- Meža sicista (Sicista betulina)
- Pelēkā sicista (Sicista pseudonapaea)
- Severcova sicista (Sicista severtzovi)
- Stepes sicista (Sicista subtilis)
- Stranda sicista (Sicista strandi)
- Tjanšana sicista (Sicista tianshanica)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Mammal Species of the World: Subfamily Sicistinae
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Britanica: Birch Mouce
- ↑ «Latvijas Daba: Lēcējpeļu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 1. jūlijā.
- ↑ Latvijas Daba: Meža sicista
- ↑ 5,0 5,1 Ronald M. Nowak (1999). Walker's mammals of the world. JHU Press. pp. 1329–. ISBN 978-0-8018-5789-8.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sicistas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- iNaturalist: Birch Mice Genus Sicista