Seksuālā objektizācija

(Pāradresēts no Seksa objekts)

Seksuālā objektizācija ir personas uztveršana par instrumentu seksuālo vēlmju apmierināšanai, un ir uzskatāma par dehumanizācijas veidu.[1][2][3] Objektizācija plašākā izpratnē nozīmē - attiekties pret otru personu kā patēriņa preci, lietu vai objektu, neņemot vērā personību vai cilvēka cieņu. Objektizācija visbiežāk tiek aplūkota sabiedrības līmenī, taču tā var tikt izmantota arī, lai raksturotu atsevišķu indivīdu uzvedību.

Sievietes peldkostīmu skatēs tiek vērtētas pēc viņu ķermeņiem vai seksualitātes

Gan vīrieši, gan sievietes var tikt seksuāli objektizēti, taču šis jēdziens galvenokārt ir saistīts ar sieviešu objektizāciju un ir svarīgs koncepts daudzās feminisma teorijās un no tām izrietošajās psiholoģiskajās teorijās. Daudzas feministes apgalvo, ka meiteņu un sieviešu seksuālā objektizācija veicina dzimumu nevienlīdzību, un daudzi psihologi objektizāciju saista ar virkni fiziskās un garīgās veselības riskiem.[4] Pētījumi liecina, ka vīriešu objektizācijas psiholoģiskā ietekme ir līdzīga ietekmei uz sievietēm - tā izraisa negatīvu ķermeņa tēlu arī vīriešu vidū.

Sieviešu seksuālā objektizācija labot šo sadaļu

Sieviešu seksuālā objektizācija nozīmē, ka sieviete galvenokārt tiek uzskatīta par vīriešu seksuālās vēlmes objektu, nevis par personu.[1][2][3] Lai gan viedokļi atšķiras par to, kādas situācijas un rīcību var klasificēt kā seksuālu objektizāciju, daudzi to saskata dažādās reklāmās, mākslā un plašsaziņas līdzekļos, kur sievietes tiek attēlotas īpaši seksuālā veidā, arī pornogrāfijā, izģērbšanās un prostitūcijas profesijās, kā arī situācijās un pasākumos, kur sievietes tiek publiski vērtētas pēc seksuāliem vai vizuāliem faktoriem, piemēram, skaistumkonkursos.[5]

Dažas feministes un psihologi apgalvo, ka seksuālā objektizācija var izraisīt negatīvas psiholoģiskas sekas, tostarp ēšanas traucējumus, depresiju un seksuālu disfunkciju,[4] un sievietēm var radīt negatīvu paštēlu, jo tiek veicināts uzskats, ka sabiedrībā netiek novērtēta sieviešu kompetence vai intelekts.[3] Tas, kā objektizācija ir ietekmējusi sievietes un sabiedrību kopumā, ir akadēmisko diskusiju temats. Daži apgalvo, ka meitenēm, izprotot izskata nozīme sabiedrībā, tiek veicināta baiļu, kauna un riebuma sajūta pret sievišķību un nobriešanu[6], citi apgalvo, ka jaunas sievietes ir īpaši jutīgas pret objektizāciju, jo viņām tiek mācīts, ka spēks, cieņa un bagātība ir atkarīga no ārējā izskata.[7]

Daži feministiskie kultūras kritiķi apsūdz masu medijus un reklāmu industriju sieviešu objektizācijas veicināšanā[5][8][9], un televīzijas un filmu industrijas parasti tiek apsūdzētas sieviešu seksuālās objektizācijas normalizēšanā.[10]

Kritika pret sieviešu seksuālo objektizāciju nav nesena parādība. Piemēram, franču apgaismības laikmetā notika diskusijas par to, vai sievietes krūtis ir tikai juteklisks vilinājums vai drīzāk dabiska dāvana. Aleksandra Gijoma Musljē de Moisī 1771. gada lugā "Īstā māte" (La Vraie Mère) titulvarone pārmet vīram, ka viņš uzskatīja viņu tikai par seksuālās apmierināšanas priekšmetu, sakot: "Vai jūsu sajūtas ir tik rupjas, lai skatītos uz šīm krūtīm — cienījamu dabas dārgumu – kā tikai rotājumu, kas paredzēts sieviešu ornamentēšanai?"[11]

Jautājumu par seksuālo objektizāciju 1970. gados aktualizēja feministu grupas. Tiek apgalvots, ka kopš tā laika sieviešu seksuālās objektizācijas fenomens ir krasi palielinājies, un tas ir radījis negatīvas sekas sievietēm, īpaši politiskajā jomā. Tomēr trešā viļņa feministu grupas ir arī uztvērušas pastiprinātu sieviešu objektizāciju kā iespēju uztvert sievietes ķermeni kā varas veidu.[12]

Daži ir iebilduši, ka pati feministu kustība ir veicinājusi sieviešu seksuālās objektizācijas problēmu, veicinot "brīvu" mīlestību (t.i., vīrieši un sievietes izvēlas nereproduktīvu seksu ārpus laulības un savam priekam).[4][13] Vienā pētījumā konstatēts, ka vīrieši, kuri bija pakļauti mediju saturam, kurā sievietes bija objektizētas, biežāk pieņēma šādu uzvedību nekā vīrieši, kuri bija pakļauti saturam, kurā sievietes nav objektizētas.[14]

Vīriešu seksuālā objektizācija labot šo sadaļu

 
Vīriešu striptīza šovi ir piemērs vīriešu seksuālajai objektizācijai

Vīriešu seksuālā objektizācija tiek interpretēta kā vīrieša atrašanās seksuālā kontekstā. Vīrieši tiek seksualizēti reklāmās, mūzikas videoklipos, filmās, seriālos, sieviešu žurnālos, vīriešu striptīza šovos.[15] Sievietes arī iegādājas un patērē pornogrāfiju,[16] kas veicina objektizāciju. Pētījumi liecina, ka objektizācijas psiholoģiskā ietekme uz vīriešiem ir līdzīga kā sievietēm, izraisot negatīvu ķermeņa tēlu vīriešu vidū.[17]

Geju kopienās vīrieši bieži tiek objektizēti.[18] 2007. gadā tika veikts pētījums, kas atklāja objektizācijas negatīvo ietekmi, un šis pētījums LGBT kopienā sastapās ar ievērojamu pretestību.[19]

Vīriešu ķermeņi ir kļuvuši objektizētāki nekā iepriekš, lai gan, ņemot vērā sabiedrības iesakņojušos skatienu uz sieviešu objektizāciju, jaunatklātā vīriešu objektizācija nav tik plaši izplatīta. Pat pieaugot vīriešu objektizācijai, vīrieši joprojām tiek uzskatīti par sabiedrībā dominējošo grupu, un tāpēc lielāks svars joprojām tiek pievērsts sieviešu objektizācijai kā fenomenam.[20]

Vīriešu seksuālā objektizācija ir konstatēta 37% no reklāmu, kurās ir attēlotas vīriešu ķermeņa daļas, lai reklamētu kādu produktu.[21] Aktieri, kas parādās TV pārraidēs un filmās, bieži ir lieliskā formā un tiem ir "ideāls" ķermenis. Nereti šie vīrieši ieņem vadošās lomas. Kad medijos tiek attēloti vīrieši, kuriem nav ideāla ķermeņa, viņi parasti tiek pasniegti kā komiski tēli; reti vadošās lomas ieņem vīrieši, kuri nav labā formā.[22] Līdzīgi kā sieviešu seksuālās objektizācijas problēmas, bieži vien šī objektizācija noved pie vīriešu ķermeņa kaunināšanas, ēšanas traucējumiem un tieksmes pēc perfekcijas. Šo "ideālo" vīriešu pastāvīgā attēlošana sabiedrībā veicina uzskatus, ka visiem vīriešiem nepieciešams iederēties šajā "perfektajā" veidnē.[23]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Kathleen Barry. Female sexual slavery. New York : New York University Press, 1984. ISBN 0-8147-1070-0. OCLC 11030216.
  2. 2,0 2,1 Linda LeMoncheck. Loose women, lecherous men : a feminist philosophy of sex. New York, N.Y. : Oxford University Press, 1997. ISBN 0-585-21585-5. OCLC 44961370.
  3. 3,0 3,1 3,2 Szymanski, Dawn M.; Moffitt, Lauren B.; Carr, Erika R. (2011-01). "Sexual Objectification of Women: Advances to Theory and Research 1ψ7" (en). The Counseling Psychologist 39 (1): 6–38. doi:10.1177/0011000010378402. ISSN 0011-0000.
  4. 4,0 4,1 4,2 Fredrickson, Barbara L.; Roberts, Tomi-Ann (1997-06). "Objectification Theory: Toward Understanding Women's Lived Experiences and Mental Health Risks" (en). Psychology of Women Quarterly 21 (2): 173–206. doi:10.1111/j.1471-6402.1997.tb00108.x. ISSN 0361-6843.
  5. 5,0 5,1 Jhally, Sut (režisore) (1997). Dreamworlds II: desire, sex, power in music (Documentary). USA: Media Education Foundation
  6. Lee, Janet (1994-09). "MENARCHE AND THE (HETERO)SEXUALIZATION OF THE FEMALE BODY" (en). Gender & Society 8 (3): 343–362. doi:10.1177/089124394008003004. ISSN 0891-2432.
  7. "Report of the American Psychological Association task force on the sexualization of girls, executive summary". American Psychological Association (Washington, DC). 2010.
  8. Linda LeMoncheck. Loose women, lecherous men : a feminist philosophy of sex. New York, N.Y. : Oxford University Press, 1997. ISBN 0-585-21585-5. OCLC 44961370.
  9. Frith, Katherine; Shaw, Ping; Cheng, Hong (2005-03-01). "The Construction of Beauty: A Cross-Cultural Analysis of Women's Magazine Advertising" (en). Journal of Communication 55 (1): 56–70. doi:10.1111/j.1460-2466.2005.tb02658.x. ISSN 0021-9916.
  10. «Representations of Women in Reality TV». 2013. gada 15. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 14.04.2019. Skatīts: 10.09.2022.
  11. Simon Schama. Citizens : a Chronicle of the French Revolution (1st edition izd.). New York, 1989. ISBN 0-394-55948-7. OCLC 18715376.
  12. Heldman, Caroline; Wade, Lisa (2011-08). "Sexualizing Sarah Palin: The Social and Political Context of the Sexual Objectification of Female Candidates" (en). Sex Roles 65 (3-4): 156–164. doi:10.1007/s11199-011-9984-6. ISSN 0360-0025.
  13. "Collective identity: group membership and self-conception", Self and social identity. Malden, MA : Blackwell Pub. 2004. 167. lpp. ISBN 1-4051-1069-4. OCLC 51868171.
  14. Galdi, Silvia; Maass, Anne; Cadinu, Mara (2014-09). "Objectifying Media: Their Effect on Gender Role Norms and Sexual Harassment of Women" (en). Psychology of Women Quarterly 38 (3): 398–413. doi:10.1177/0361684313515185. ISSN 0361-6843.
  15. "Sports, gym classes, team initiations and events". Sensations4women.com. 26 January 1998.
  16. Chris Murphy. «You'll never guess what adult action ladies are searching for online». mirror (angļu), 2015-05-12. Skatīts: 2022-09-10.
  17. «The Beefcaking of America | Psychology Today». www.psychologytoday.com (angļu). Skatīts: 2022-09-10.
  18. Teunis, Niels (2007-05). "Sexual objectification and the construction of whiteness in the gay male community" (en). Culture, Health & Sexuality 9 (3): 263–275. doi:10.1080/13691050601035597. ISSN 1369-1058.
  19. Teunis, Niels (2007-05). "Sexual objectification and the construction of whiteness in the gay male community" (en). Culture, Health & Sexuality 9 (3): 263–275. doi:10.1080/13691050601035597. ISSN 1369-1058.
  20. Tortajada-Giménez, Iolanda; Araüna-Baró, Núria; Martínez-Martínez, Inmaculada-José (2013-06-01). "Advertising stereotypes and gender representation in social networking sites" (es). Comunicar 21 (41): 177–186. doi:10.3916/C41-2013-17. ISSN 1134-3478.
  21. Davidson, M. Meghan; Gervais, Sarah J.; Canivez, Gary L.; Cole, Brian P. (2013). "A psychometric examination of the Interpersonal Sexual Objectification Scale among college men." (en). Journal of Counseling Psychology 60 (2): 239–250. doi:10.1037/a0032075. ISSN 1939-2168.
  22. Dawson, Leanne (2015-09-02). "Passing and policing: controlling compassion, bodies and boundaries in Boys Don’t Cry and Unveiled/Fremde Haut" (en). Studies in European Cinema 12 (3): 205–228. doi:10.1080/17411548.2015.1094258. ISSN 1741-1548.
  23. Buchbinder, David (2004). "Object or Ground? The Male Body as Fashion Accessory" (en). Canadian Review of American Studies 34 (3): 221–231. doi:10.1353/crv.2006.0030. ISSN 1710-114X.