Seišelu piekūns (Falco araeus) ir neliels piekūns, kas ir endēms Seišelu salām un ir vienīgais ligzdojošais dienas plēsīgais putns šajās salās.[1][2] Kopējā populācija ir apmēram 800 īpatņi, lielākā daļa jauno putnu nesasniedz gada vecumu (apmēram 70—80%). Tas ligzdo Mae, Siluetas un Pralēnas salās. Pēdējā no tām Seišelu piekūna populācija tika atjaunota 1977. gadā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[3]

Seišelu piekūns
Falco araeus (Oberholser, 1917)
Seišelu piekūns
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPiekūnveidīgie (Falconiformes)
DzimtaPiekūnu dzimta (Falconidae)
ĢintsPiekūni (Falco)
SugaSeišelu piekūns (Falco araeus)
Sinonīmi
  • Falco araea
Seišelu piekūns Vikikrātuvē

Izskats labot šo sadaļu

Seišelu piekūns ir mazākais piekūnu ģintī. Abi dzimumi izskatās vienādi, tikai mātītes ir nedaudz lielākas un gaišākas nekā tēviņi. Tā ķermeņa garums ir 15—24 cm, spārnu izplētums 44—47 cm, svars tēviņam apmēram 73 g, mātītei 87 g.[2][4] Atšķirībā no citiem piekūniem spārni ir īsi un noapaļoti. Mugurpuses un spārnu apspalvojums ir tumši sarkanbrūns ar melniem raibumiņiem, bet pavēdere ir gaiša, rudi brūna bez raibumiem. Uz stilbiem garu spalvu "bikses". Galva un garā aste tumši zilpelēka. Uz astes melnas šķērssvītras. Knābis ir tumši pelēks, bet kājas, āda ap acīm un knābja vaskādiņa dzeltenas. Jaunajiem putniem ir brūna, svītrota galva, kā arī uz krūtīm ir raibumi.[2]

Uzvedība un barība labot šo sadaļu

Seišelu piekūns uzturas mežos, krūmājos un lauksaimniecības ainavā, klinšu un ēku tuvumā. Tas galvenokārt medī gekonus un scinkus, kas sastāda 92% no kopējās barības, bet Sešelu piekūns barojas arī ar kukaiņiem, abiniekiem, nelieliem putniņiem un grauzējiem. Tas ilgstoši sēž uz zara un vēro apkārtni, bet, pamanot upuri, strauji uzbrūk, kā arī Seišelu piekūns medī lidojumā, upurus uzlasot no koku stumbriem, zariem un lapām, kā arī no zemes.[2]

Lizgdošana labot šo sadaļu

Gadā Seišelu piekūnam ir viens perējums. Vairošanās sezona ir no augusta līdz oktobrim. Katram pārim ligzdošanas teritorija ir apmēram 40 ha liela. Tas ligzdu nebūvē, bet izmanto klinšu radzes, koku dobumus un ēku konstrukciju iedobes. Olas tiek dētas un kailas virsmas. Reizēm izmanto pamestas citu putnu ligzdas, piemēram, parastās mainas ligzdas. Dējumā ir 2—3 baltas olas ar tumšākiem raibumiem, labos medību gados līdz 7 olām. Inkubācijas periods ilgst apmēram 28—31 dienu. Jaunie putni izlido 35—42 dienu vecumā, bet paliek kopā ar vecākiem vēl apmēram 14 dienas. Perējumu apdraud parastās mainas un melnās žurkas.[2][5]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «BirdsLife: Seychelles Kestrel Falco araeus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 28. novembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «ARKive: Seychelles kestrel (Falco araea)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. decembrī. Skatīts: 2015. gada 28. novembrī.
  3. World Bird List: Seriemas, falcons, 2020
  4. Alive: Seychelles Kestrel (Falco araeus)
  5. Penny, Malcolm (1974) The Birds of Seychelles and the Outlying Islands, Collins, London.

Ārējās saites labot šo sadaļu