Sefardi

Sefardi ebreji ir ebreju tautas daļa, kas vēsturiski izveidojās musulmaņu iekarotajā Ibērijas pussalā un pašlaik veido ap 16% no visiem pasaules ebrejiem, ievērojami atpaliekot no aškenazi ebrejiem. No aptuveni 2,2 miljoniem pasaules sefardu 1,4 miljoni dzīvo Izraēlā, mazāk nekā 400 000 Francijā, mazāk nekā 300 000 ASV, ar ievērojamām kopienām Spānijā un Latīņamerikas valstīs.

Ebreju sefardu pāris tradicionālajā apģērbā (Sarajeva, 1900)

Sefardu kopienai veidojoties tagadējās Spānijas un Portugāles teritorijās, tā sāka runāt ladino valodā. Pēc izraidīšanas no Ibērijas pussalas 15. gadsimta beigās sefardi izklīda pa Rietumeiropas un Vidusjūras reģiona valstīm, saglabājot savu kopienas identitāti un jūdaisma tradīcijas līdz mūsdienām. Sefardu bēgļi Tuvajos Austrumos nonāca kontaktā ar vietējiem mizrahi ebrejiem, kuru reliģiskie rituāli saplūda ar sefardu paražām. Mūsdienās gan Rietumeiropas izcelsmes sefardi, gan Centrālāzijas mizrahi atrodas sefardu virsrabīna reliģiskajā pakļautībā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sefardi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)