Second Life
Second Life ir virtuālā pasaule internetā, kuru 2003. gadā palaida Linden Research, Inc (pazīstama kā Linden Lab) un izpelnījās starptautisko uzmanību 2006. gada beigās.[1]
Lejupielādējama klienta programma ļauj lietotājiem, kas Second Life vidē tiek saukti par "iemītniekiem", mijiedarboties ar profilu jeb iemiesojumu starpniecību un veidot sociālos tīklus. Second Life ir vairāki nopietni konkurenti, tādi kā IMVU, There, Active Worlds, Kaneva un erotiski orientētais Red Light Center.
Iemītnieki
labot šo sadaļuIemītnieki ir Second Life lietotāji, kuru izskats ir viņu iemiesojums. Sākotnējais iemiesojums ir vīrieša vai sievietes izskata cilvēks. Iemiesojumi var atveidot kā īstu cilvēku tā arī kādu viņa iedomātu tēlu. Iemiesojumus var padarīt garākus, izskatīgākus vai muskuļotākus, ģērbt dažāda stila drēbēs un izvēlēties viņiem aksesuārus. Second Life iemītnieki var pētīt un satikties ar citiem iemītniekiem, piedalīties individuālās un grupu aktivitātēs, radīt un pārdot preces (virtālo īpašumu) un pakalpojumus viens otram. 2008. gada maijā reģistrēto lietotāju skaits bija 13,5 miljoni. Lielākā daļa no tiem ir neaktīvi, bet daudziem iemītniekiem ir vairāki profili, tāpēc grūti noteikt ticamu pastāvīgo lietotāju skaitu.[2]
Organizācijas
labot šo sadaļuUzņēmumi
labot šo sadaļuTādas visiem pazīstamas kompānijas kā Toyota un Coca-Cola ir jau iesakņojušās populārajā Second Life, bet pavisam nesen kompānija Sun tajā sarīkoja preses konferenci, lai paziņotu par Java pirmkoda atvēršanu.[3]
Vēstniecības
labot šo sadaļuMaldīvija bija pirmā valsts pasaulē, kas izveidoja vēstniecību Second Life vidē. Tā atrodas uz Second Life diplomātiskās salas, un apmeklētāji var sarunāties ar datora simulētu vēstnieku par vīzām, tirdzniecību un citām lietām.[4] 2007. gada maijā arī Zviedrija atvēra savu virtuālo vēstniecību, kuras piemēram 4. decembrī sekoja arī Igaunija, tādējādi kļūstot par trešo valsti pasaulē, kas ir pārstāvēta Second Life vidē.[5]
Universitātes
labot šo sadaļuSecond Life piedāvā virtuālās klases lielākajām koledžām un universitātēm, tādām kā Floridas Universitāte, Honkongas Politehniskā universitāte, Luisvilas Universitāte, Prinstonas Universitāte, Raisas Universitāte, Bebsonas koledža, Derbijas Universitāte, Vasara koledža, Atvērtā universitāte, Hārvarda Universitāte, INSEAD, Pepperdaina, Sv. Jāzepa Universitāte, Preksisa biznesa skola, Dreksela, Bolsteita, Dublinas Universitāte, Edinburgas Universitāte, Īlona, Ziemeļkarolīnas Universitāte, Boulinggrīnas Štata universitāte, Ohaio Universitāte, Ņujorkas Pilsētas tehnoloģijas koledža, Ņujorkas Universitāte, Itakas koledža, Hjūstonas Universitāte, Kolorādo Universitāte, Centrālmičiganas Universitāte, Mičiganas Tehnoloģiskā universitāte, Keisvesternas Rezerves universitāte.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ James Harkin. «Get a (second) life». Financial Times, 2006. gada 17. novembrī.
- ↑ Second Life jaunākā statistika, no kurienes ņemti minētie dati.
- ↑ «Virtuālās pasaules konkurē ar reālo». Datuve. 28.11.2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 14.04.2008. Skatīts: 02.05.2008.
- ↑ «SecondLife Insider (angliski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 13. maijā. Skatīts: 2008. gada 2. maijā.
- ↑ «Igaunija atvērs vēstniecību virtuālajā pasaulē "Second Life"». TvNET. 04.12.2007.[novecojusi saite]
- ↑ Quin Parker. «A second look at school life». The Guardian.