Aprīļa revolūcija Afganistānā

Aprīļa revolūcija Afganistānā
	Daļa no Afganistānas pilsoņu kara un Aukstā kara
	; Kabula nākamajā dienā pēc apvērsuma
Datums	1978. gada 27–28. aprīlis
Vieta	Afganistāna
Iznākums	(ATDP) uzvara Gāzts un sodīts ar nāvi Mohammads Dauds un viņa ģimene; Dauda atbalstītāju spīdzināšana un sodīšana ar nāvi; Dibināta Afganistānas Demokrātiskā Republika; Sekojoš Afganistānas karš (1979—1989);
Karotāji
Afganistānas Republika	Afganistānas Tautas Demokrātiskā partija (ATDP)
Komandieri un līderi
Mohammads Dauds †; Abdulla Kadirs Nuristani †; Gulams Haidars Rasuli †; Sajīds Abdulla †	Nūrs Mohammads Tarakī; Hafizula Amins; Mohammads Aslams Vatandžars; Abdula Kadirs; Babraks Karmals
Iesaistītās vienības
Prezidenta gvarde; Afganistānas armija; Afganistānas nacionālā policija	(ATDP) atbalstošās Afganistānas armijas vienības
Zaudējumi
	2000+ nogalināti

Aprīļa revolūcija jeb Saura revolūcija (pers. انقلاب ثور‎ ) bija 1978. gada 27. aprīlī (1357. gada Saura mēneša 7. dienā) marksistiski orientētu Afganistānas armijas virsnieku īstenots valsts apvērsums pulkveža Abdula Kadira vadībā. Varu valstī sagrāba Afganistānas Tautas Demokrātiskā partija (ATDP), kas proklamēja Afganistānas Demokrātisko Republiku. Drīz pēc apvērsuma, 9. maijā to nosauca par "Saura (aprīļa) revolūciju", kuru pasludināja kā rūpīgi plānotu un gatavotu jau kopš ATDP dibināšanas 1965. gadā.

Tikai vēlāk atklājās fakti par PSRS Valsts drošības komitejas saistību ne tikai ar Mohammadu Tarakī, bet arī ar Afganistānas armijas vadību un pat gāztās Mohammada Dauda valdības ministriem. Atklājās arī tas, ka VDK nebija plānojusi šo apvērsumu, un, nonākot izvēles priekšā - kurus no saviem aģentiem atbalstīt - izšķīrusies pēdējā brīdī.^{[nepieciešama atsauce]}

Priekšvēsture labot šo sadaļu

1973. gada apvērsumā bijušais Afganistānas premjerministrs Mohammads Dauds gāza monarhu Mohamedu Zahiru Šahu un centās iegūt kaimiņvalsts Irānas atbalstu. Mohammads Rezā Pehlevī bija gatavs palīdzēt, taču prasīja, lai Dauds atbrīvojas no komunistu ietekmes valstī. Tas izsauca neapmierinātību armijā, kurā daudzi virsnieki bija ATDP radikālās Halk frakcijas piekritēji. 1977. gada decembrī Dauds veica plašus ATDP biedru arestus. 1978. gada 17. aprīlī pie savas mājas Kabulā nošāva mērenās Parčam frakcijas vadītāju, kas bija daļa no ATDP. Viņa bērēs piedalījās ap 15 000 cilvēku. 25. aprīlī Dauds pavēlēja arestēt vēl brīvībā esošos ATDP vadoņus, dažiem no kuriem atradās mājas arestā. Viens no tādiem bija Hafizula Amins, kurš deva rīkojumu armijas virsniekiem no Halk frakcijas sākt dumpi.^[3]

Norise labot šo sadaļu

Aprīļa revolūcijas plānošana notika Kabulas zooloģiskajā dārzā. 27. aprīlī ap 10:00 no rīta Kabulas ielās parādījās tanku kolonnas, kas izvietojās pie pasta, telegrāfa un ielenca prezidenta pili, kur šajā laikā valsts prezidents Mohammads Dauds vadīja Ministru kabineta sēdi. Ap pusdienas laiku sākās tanku un aviācijas uzbrukums valdības iestādēm. Dumpinieku tanki sāka prezidenta pils apšaudi. Dauds ļāva ministriem pamest pili, pats turpinot ar ieroci rokās cīnīties līdz nāvei. Valdībai uzticīgā 7. divīzija centās izlauzties līdz bloķētajam pilsētas centram, lai pārrautu ielenkuma loku, taču ar kauju tika apturēta. Agri otrā rītā pārtrauca pretoties pēdējie valdības aizstāvji.

Pučisti „par pretošanos” nošāva valdību un varu pārņēma Revolucionārā padome, kas iecēla Mohammadu Tarakī par valsts pagaidu vadītāju un Revolucionārās padomes priekšsēdētāju. Savu neilgo valstsvīra karjeras laiku Tarakī ziedoja, lai uzsvērtu ATDP lomu un mazinātu armijas nozīmi Aprīļa revolūcijas īstenošanā. Lai arī apvērsumu bija veikusi galvenokārt Halk frakcija, sākotnēji Halk un Parčam frakcijas centās ievērot amatu līdzsvaru, taču drīz sākās asiņainas iekšējās cīņas starp abām frakcijām.