Sakneņu ģints
Sakneņu ģints (Rhizina) ir sakneņu dzimtas asku sēnes, kuras Latvijā zināmas pēc šīs ģints vienīgās atrastās pārstāves — uzpūstās saknenes.[1]
Sakneņu ģints | |
---|---|
Ģints tipiskā suga — uzpūstā saknene. | |
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
Apakšnodalījums | Pezizomycotina |
Klase | Kaussēnes (Pezizomycetes) |
Apakšklase | Pezizomycetidae |
Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
Dzimta | Sakneņu dzimta (Rhizinaceae) |
Ģints | Sakneņu ģints (Rhizina) |
Sakneņu ģints Vikikrātuvē |
Taksonomija
labot šo sadaļuŠo ģinti pirmais aprakstīja Eliass Magnuss Frīss 1815. gadā darbā Observationes Mycologicae.[2] Uzpūstā saknene tobrīd bija sakneņu ģints vienīgā aprakstītā un tipiskā suga.
1921. un 1925. gados austrāliešu botāniķis Leonards Rodvejs pievienoja tai vēl divas Tasmānijā atklātas sugas, R. atra and R. lignicola.[3] Vēl ģintī dažādā laikā bijušas iekļautas vairākas sugas, kas pašlaik attiecinātas uz citām ģintīm. Saskaņā ar Mycobank, 2021. gada sākumā, neskaitot nosauktās trīs, ģintī vēl atrodas R. helvetica (bijusī Discina helvetica), R. nigroolivacea, R. praetexta (bijusī R. laevigata var. praetexta), R. reticulata (bijusī Peziza reticulata), R. spongiosa (bijusī Galiella spongiosa), R. vaporaria un R. zonata.[4]
Ģints apraksts
labot šo sadaļuAugļķermeņi (apotēciji) klājeniski, 1—20 cm diametrā, ar tumšu virsmu. Lejasdaļa gaišāka, ar smalkiem rizoīdiem—hifām, kas aizvieto kātiņu. Saprotrofi uz augsnes, bieži izdegumos, reizēm koku sakņu parazīti.[5]
Praktiskā nozīme
labot šo sadaļuBieži sastopamā uzpūstā saknene ir mežsaimniecībai kaitīgs priežu un retāk citu skujkoku sakņu parazīts.[6][7][8][9] Daļa avotu šo sugu atzīst par lietojamu pārtikā, tomēr vairums tam nepiekrīt.[5][6][10][11]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 2. februārī.
- ↑ GSD Species Synonymy: Rhizina undulata Fr. Species Fungorum. CAB International.
- ↑ Rodway L. (1925). "Tasmanian discomycetes". Papers and Proceedings of the Royal Society of Tasmania. 1924: 90–122.
- ↑ MycoBank
- ↑ 5,0 5,1 «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 80. lpp.
- ↑ 6,0 6,1 Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"
- ↑ Meža enciklopēdija, E. Vimba, Apgāds "Zelta grauds", 2005
- ↑ Jallaludin M. (1967). "Studies of Rhizina undulata. II. Observations and experiments in East Anglian plantations" Arhivēts 2021. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē.. Transactions of the British Mycological Society. 50 (3): 461–472. doi:10.1016/s0007-1536(67)80015-9.]
- ↑ Hartig R. (1894). Text-book of the Diseases of Trees. London, UK: Macmillan. pp. 123–129.]
- ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 505. lpp.
- ↑ Biolib.cz: kořenitka nadmutá - Rhizina undulata Fr.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sakneņu ģints.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Index Fungorum
- MycoBank