Sakņojošais meldrs
Sakņojošais meldrs (latīņu: Scirpus radicans) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir nevienmērīgi izplatīta Eirāzijā. Latvijā sakņojošais meldrs ir sastopams reti un nevienmērīgi: galvenokārt Rīgas un Cēsu apkaimē un valsts dienvidaustrumu daļā, ezeru un upju palienēs.
Sakņojošais meldrs Scirpus radicans (Schkuhr) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
Ģints | Meldri (Scirpus) |
Suga | Sakņojošais meldrs (Scirpus radicans) |
Sakņojošais meldrs Vikikrātuvē |
Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuSakņojošais meldrs ir daudzgadīgs, 40—100 cm garš lakstaugs. Augs veido ļoti skraju ceru un sakņojošos sāndzinumus. Stublājs ir stāvs, strupi trīsšķautņains, aplapots līdz ziedkopai. Lapas ir lineāras (0,6—0,8 cm platas), pelēkzaļas, tās plātnes mala gluda. Ziedkopa stublāja galā ļoti zaraina, tā veido skraju saliktu čemuru. Ziedkopas zariņi ir dažāda garuma. Vārpiņas ir lancetiskas, smailas, 0,5—0,8 cm garas, zariņa galā pa vienai. Apziedņa matiņi gludi, 2—3 reizes garāki nekā auglis (riekstiņš). Zied jūnijā, jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «sakņojošais meldrs - Scirpus radicans Schkuhr - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-08-23.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sakņojošais meldrs.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)