S/2002 N 5 ir Neptūna pavadonis. Tas ir 12. pavadonis pēc kārtas, skaitot no Neptūna.

S/2002 N 5
S/2002 N 5
S/2002 N 5 vairāku attēlu animācijā. Attēli uzņemti ar Ļoti lielo teleskopu 2022. gada septembrī.
Atklāšana
Atklājējs/i Dž.Kavelārs, M.Holmans, T.Greivs, V,Freizers
Atklāšanas datums 2002. gada 14. augustā
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss) 23 400 000 km[1]
Ekscentricitāte 0,548[1]
Apriņķojuma periods 3141,1 d[1]
Slīpums 42,13° (pret Neptūna ekvatora plakni)[1]
Riņķo ap Neptūns
Fiziskie parametri
Dimensijas 23 km
Redzamais spožums 25,9[1]

Atklāšana un nosaukums

labot šo sadaļu

Pavadoni atklāja 2002. gada 14. augustā Dž. Kavelārs, M. Holmans, T.Greivs un V,Freizers ar 4,0 m Viktora M. Blanko teleskopu Serrotololo observatorijā, Čīlē. Tomēr, pēc tam tas vairs netika novērots līdz Skots Šepards to neatklāja vēlreiz 2021. gada 3. septembrī, izmantojot Magelāna-Bādes teleskopu Laskampanas observatorijā, Čīlē.[2] Lai nepieļautu atkārtotu pavadoņa orbītas “nozaudēšanu”, zinātnieki aktīvi turpināja novērojumus gan ar Magelāna-Bādes teleskopu Laskampanas observatorijā, gan ar 8,2 m Subaru teleskopu, Maunakea observatorijā. Pēc veiktajiem novērojumiem orbīta tika precīzi noskaidrota un 2024. gada 23. februārī Mazo planētu centrs oficiāli paziņoja par Neptūna pavadoņa atklāšanu.

S/2002 N 5 ir neliels pavadonis, tā diametrs ir apmēram 23 km. S/2002 N 5 orbīta atrodas starp Sao un Lāomedeju. S/2002 N 5 ir neregulārs pavadonis, rotē Neptūna rotācijas virzienā un tā orbīta atrodas 42,13° leņķī pret Neptūna ekvatora plakni. Tā kā pavadonis no Neptūna atrodas tālu un apriņķo to pa stipri izstieptu, eliptisku orbītu, pavadoni stipri ietekmē citu debess ķermeņu gravitācija un tā orbīta ir nestabila un mainīga. S/2002 N 5 pieder Sao grupai, kurā bez Sao ietilpst arī Lāomedeja. Grupas pavadoņiem ir stipri līdzīgas orbītas, tāpēc tiek uzskatīts, ka šie pavadoņi izveidojušies pagātnē, pēc sadursmes sabrūkot kādam lielākam objektam.[3]

Ārējās saites

labot šo sadaļu