Sīkais pameldrs
Sīkais pameldrs (latīņu: Eleocharis parvula) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir reti sastopama Eiropā, vietumis Austrumāzijā, galvenokārt jūru piekrastēs; atradnes kopumā polam tuvos apvidos, un visā areālā atradņu skaits ļoti mazs.
Sīkais pameldrs Eleocharis parvula ((Roem. et Schult.) Bluff, Nees et Schauer) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
Ģints | Pameldri (Eleocharis) |
Suga | Sīkais pameldrs (Eleocharis parvula) |
Sīkais pameldrs Vikikrātuvē |
Latvijā sīkais pameldrs ir sastopams ļoti reti, tikai Rīgas līča ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu piekrastē. Tomēr iespējams arī citur, īpaši vietās, kur jūras krastā sastopamas palieņu pļavas. Ilggadīgi noturīga, neliela populācija zināma Randu pļavās.
Sīkais pameldrs ir ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuSīkais pameldrs ir daudzgadīgs, 2—5 cm garš lakstaugs. Tam ir ložņājošs saknenis, no saknēm atiet izlocīti stīgveida dzinumi, kā galā ir iegareni vairpumpuri, kas sakņojas. Stublājs ir apaļš, veido grupas vai stublāji pa vienam. Lapas ir šauri lineāras, sarveidīgas, tikai pie stublāja pamata, īsākas nekā stublājs vai tā garumā. Ziedu vārpiņa ir viena, 0,2—0,4 cm gara ar 3—5 ziediem stublāja galotnē. Ziedam ir 3 drīksnas, vārpiņas plēksnes gaiši pelēkbrūnas, strupas, apakšējā plēksne sasniedz pusi no vārpiņas garuma. Apziedņa matiņu parasti nav, vai — ja tādi ir — tad pārsniedz augli. Auglis ir sīks riekstiņš ar īsu irbuļa palieku. Zied jūlijā un augustā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «sīkais pameldrs - Eleocharis parvula (Roem. et Schult.) Bluff, Nees et Schauer - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-17.