Vikipēdija

Sējas muiža

Sējas muiža (agrāk vācu: Zögenhof) bija muiža Krimuldas pagastā (tagadējā Saulkrastu novadā), Livonijas Rīgas arhibīskapijas un Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī.

Sējas muiža
Sējas muiža
Sējas muiža starp 1910-1920 gadu.
Karte
Vispārīga informācija
Statuss drupas
Pilsēta Sēja (ciems)
Koordinātas 57°11′54,5″N 24°35′28,8″E / 57.18333°N 24.58333°E / 57.18333; 24.58333Koordinātas: 57°11′54,5″N 24°35′28,8″E / 57.18333°N 24.58333°E / 57.18333; 24.58333
Pabeigta 1766, pārbūvēta 1883—1885
Sējas muižas galvenās ēkas drupas.

Vēsture

labot šo sadaļu

Muižu, kuru agrāk sauca par Ennenberg, 1577. gadā iegādājās Johans Cēge (Zöge).[1][2][3][4] Sējas muižas latviskais nosaukums cēlies no iepriekšējā saimnieka uzvārda, kurš bija zināms kā Andrejs Seija.[5] Pašreizējā izpostītā muižas ēka tika uzcelta 1766. gadā. No 1751. gada līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gados muiža piederēja Duntenu dzimtai, kas bija saistīta ar pazīstamo Minhauzenu dzimtu. Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens vairākus gadus pavadīja Livonijā un 1744. gadā apprecējās ar barona fon Duntena meitu Jakobīni fon Duntenu.[6] 1883.—1885. gadā muiža tika pārbūvēta, to papildināja ar neogotikas rotājumiem un padarīja par pieticīgu savrupmāju.

Tā kā grāfam bija rezidences arī Duntē (Ruthern), Mūrmuižā (Muremoise), Skultē un Vācijā, viņa prombūtnes laikā galvenais muižā bijis muižkungs Johans Švēhs,[7] Tors, vēlāk muižkungs Apsītis un vagars Eduards Siliņš.[8][9][10]

Muiža, kas attēlota 1790. gadu kartēs, atradās blakus ezeram, kas vēlāk tika nosusināts un kartēs pēc 1905. gada vairs nebija redzams.

Pēc tam, kad Latvijas valsts agrārās reformas rezultātā 1920. gadā konfiscēja muižu fon Duntenu ģimenei, zemes īpašums tika sadalīts mazākās daļās un muižas ēkā izveidoja klubu. Padomju Latvijās laikā no 1963. līdz 1968. gadam muižas ēkā bija kolhoza "Komunārs" klubs un kantoris, kā arī bibliotēka. 1990. gadu sākumā muižā vēl darbojās kolhoza "Boļševiks" 2. iecirkņa kantoris.[11] Pašlaik ēka ir stipri nolaista un atrodas drupu stāvoklī.

Blakus muižas ēkas drupām ir arī Sējas ozols, muižkungu māja, klēts un 1903. gadā celts ūdenstornis.[12]

 
Ezers, kurš tika nosusināts, un Sējas muiža 1794. gadā.

Ēka

labot šo sadaļu
 
Sējas muižas drupas 2016. gadā.

Sējas muižā bija 22 istabas, to starpā lielā zāle, rozā zāle un zilā zāle, saimnieces istaba, sulaiņu istaba, zābaku istaba, kurā laboja un gatavoja apavus, un citas telpas. Ēdamzālē uz griestiem rotājumi saturēja zilu fonu, uz kura attēlotas bezdelīgas lidojumā.[8][13]

Arheoloģija

labot šo sadaļu

Sējas muižas apkārtnē, Murjāņu senkapos, atrastas paliekas no senas akmens šķirstu kapu kultūras.[14] Tie ir līdzīgi citiem baltu uzkalniņkapiem Gaujas lejteces apgabalā, kurus sauca par par "batariņiem". Kapu uzkalniņi pa vienam vai nelielās grupās saglabājušies Gaujas upes krastu mežu rajonā no Krimuldas līdz vietai, kur Gauja ieplūst piejūras zemienē pie Vīlētāju mājam. Senkapi bija arī plašākā reģionā, bet visticamāk, izvēršoties zemkopībai, daudzās vietās senatnē tikuši nopostīti. Šī veida uzkalniņkapos 19. gadsimtā izrakumus veikuši baltvācu arheologi, un literatūrā tos aprakstījuši kā Jaunāsmuižas (Neuhof) vai Sējas muižas (Zögenhof) senkapus. Uzkalniņu diametrs parasti ir 10–16 m, augstums 0,5-2,0 metri. Uzkalniņu smilšu uzbērumā akmeņu nav, bet pamatā parasti atrod akmeņu riņķi un dažreiz arī rietumu-austrumu virzienā vērstas akmeņu konstrukcijas.[15]

 
Sējas muižas (Gut Zögenhof) zemes īpašumi, kas 1905. gada kartē atzīmēti ar 14. numuru.[16]

Galerija

labot šo sadaļu
  •  
    Sējas muižas ēka 2002. gadā
  •  
    Sējas muižas ēka 2016. gadā
  •  
  •  
    Sējas muižas ūdenstornis
  •  

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Indriķa hronika. XI». old.historia.lv. Skatīts: 2023-02-19.
  2. ↑ Valters Grīviņš. «Anno - 12.-13.gs. mija - Lībiešu vecākais Turaidas novadā». Historia (latviešu), 28.09.2013. Skatīts: 2023-02-19.
  3. ↑ «Latvis, Nr.128 (03.02.1922) - Vidzemes muižu nosaukumi». periodika.lv. 03.02.1922. Skatīts: 2023-02-19.
  4. ↑ Carl von Löwis of Menar. Burgenlexikon für Alt-Livland : mit 24 Plänen und 56 Ansichten. Riga : Verlag der Aktiengesellschaft Walters und Rapa, 1922. Zögenhof hiess früher Enneberg. (Burg des. Anno?)
  5. ↑ «Antiquitas Viva 5, studia classica». LU Akadēmiskais apgāds. 2019.
  6. ↑ Jacobine von Dunten
  7. ↑ «Johann Schwech». Geni (en-US). Skatīts: 2023-02-23.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Sējas pils (drupas)».[novecojusi saite]
  9. ↑ Tūrismagids. «Muižas un pilis Latvijā, kuru godība sen izgaisusi». delfi.lv (latviešu), 2020-11-02. Skatīts: 2021-08-28.
  10. ↑ Līga Landsberga. «Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Duntes muiža (Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff, Roude)». Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas, 2016-05-27. Skatīts: 2021-08-28.
  11. ↑ Līga Landsberga. «Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Sējas muiža (Zögenhof)». Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas, 2019-06-30. Skatīts: 2021-08-28.
  12. ↑ Zudusī Latvija. Sējas muižas ūdenstornis, 1980
  13. ↑ «Sējas muiža». placenote.info. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-28. Skatīts: 2021-08-28.
  14. ↑ «Seja.lv. Murjāņu senkapi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. martā. Skatīts: 2021. gada 28. augustā.
  15. ↑ Jānis Apals, Ēvalds Mugurēvičs, Andrejs Vasks. Latvijas senākā vēsture, 2001. ISBN 9789984601519.
  16. ↑ Excerpt from the map Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen (1905).
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sējas_muiža&oldid=3950389"