Rubika kubs
Rubika kubs ir telpiska matemātiskā rotaļlieta kuba formā, ko 1974. gadā[1] izgudroja Ungārijas arhitektūras profesors un tēlnieks Erno Rubiks. Sākumā tas tika saukts par "Burvju kubu"[2] ko licencējis Rubiks un 1980. gadā tika pārdots kompānijai Ideal Toys. Līdz 2009. gada janvārim visā pasaulē ir pārdoti 350 miljoni Rubika kubu.[3][4] Klasiskajā Rubika kubā katra no sešām skaldnēm ir pārklāta ar deviņām uzlīmēm, kādā no sešām krāsām (tradicionāli balta, sarkana, zila, oranža, zaļa un dzeltena). Rotācijas mehānisms ļauj katru skaldni pagriezt neatkarīgi no citām, tā sajaucot krāsas. Lai šo mīklu atrisinātu, katrai skaldnei jābūt vienā krāsā. Līdzīgas mīklas pašlaik tiek ražotas ar dažādiem uzlīmju skaitiem un ne tikai kuba formā.
| Rubika Kubs | |
|---|---|
 | |
| Citi nosaukumi | Burvju kubs |
| Izgudrotājs | Ernē Rubiks |
| Kompānija | Ideal Toys |
| Valsts | Ungārija |
| Oficiālā mājaslapa | |
Kuba izmēri
labot šo sadaļuStandarta Rubika kuba izmēri ir 3×3×3 kubiņi, taču tiek ražoti arī citu izmēru kubi. Vismazākie izmēri ir 2×2×2, tas ir visvienkāršākais grozāmais kubs. Vēl ir 4×4×4, 5×5×5, 6×6×6, 7×7×7, 9x9x9 un pat 11x11x11. Kubiem, kas lielāki par 7×7×7 (ieskaitot) skaldnes vairs netiek izgatavotas plakanas, bet gan izliektas uz āru. Arī to rotācijas mehānismā ir dažādas īpatnības, lai šāds kubs spētu darboties pareizi.
Kuba salikšanas rekordi
labot šo sadaļuPasaulē ātrākais Rubika kuba salikšanas rekords pieder amerikānim Maksam Pārkam. 3x3x3 kubu viņš ir salicis 3,13 sekundēs. Bet labākais vidējais rezultāts piecās likšanas reizēs pieder ķīnietim Vanam Jihenam (4,69 sekundes).[5]
Latvijā ātrākais Rubika kuba licējs ir Mikus Lembergs, kurš 3x3 kubu ir salicis 6.71 sekundēs, viņam arī pieder labākais vidējais rezultāts piecās likšanas reizēs (8,29 sekundes).[6]
Kuba matemātika
labot šo sadaļuKuba 3x3x3 visu iespējamo dažādo stāvokļu skaits ir aprēķināms kā (8! × 38−1) × (12! × 212−1)/2 = 43 252 003 274 489 856 000. Šajos aprēķinos netiek ņemts vērā centrālo kvadrātu novietojums.
2010. gadā programmētājs Palo-Alto Tomass Rokiki, matemātikas skolotājs Gerberts Kocemba, matemātiķis Morli Devidsons un Google Inc. inženieris Džons Detridžs pierādīja, ka jebkuru Rubika kuba konfigurāciju iespējams atrisināt ne vairāk kā ar 20 gājieniem. Turklāt par gājienu tika uzskatīts jebkuras skaldnes viens pagrieziens.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Vilijams Fozeringhems. Fotheringham's Sporting Pastimes. Anova Books, 2007. gads. 50. lpp. ISBN 1-86105-953-1.
- ↑ 'Driven mad' Rubik's nut weeps on solving cube... after 26 years of trying, Daily Mail Reporter, January 12, 2009. gada 12. janvāris (angliski)
- ↑ Viljamss Lī Ādams. «The Rubik's Cube: A Puzzling Success». TIME, 2009-01-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-08-26. Skatīts: 2009-02-05.
- ↑ Alastair Jamieson. (angliski) «Rubika Kuba izgudrotājs atgriežas ar Rubika 360». The Daily Telegraph (Londona), 2009-01-31. Skatīts: 2009-02-05.
- ↑ «World Cube Association — World». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 6. maijā.
- ↑ World Cube Association — Latvia[novecojusi saite]
- ↑ «God's Number is 20». Skatīts: 2014. gada 4. septembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rubika kubs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Oficiālā tīmekļa vietne (angliski)
- Kā salikt rubika kubu YouTube (latviski)
- Pasaules rekords 4.73 sek YouTube (angliski)
 | Šis ar spēlēm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |