Rosme (žurnāls)

«Rosme» ir Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) izdevums kopš 1957. gada, vienīgais pielāgotais žurnāls Latvijā cilvēkiem ar redzes traucējumiem. To izdod vienu reizi mēnesī latviešu valodā. Žurnāls «Rosme» ir valsts apmaksāts sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas bez maksas tiek piešķirts personām ar redzes invaliditāti.

Rosme

Dibināts	1952
Valoda	latviešu
Valsts	Latvija

Vēsture

Ideja par neredzīgo preses ieviešanu Latvijā radās jau 1940. gadā, kad Rīgas Neredzīgo institūtā sāka izdot galda avīzi Braila rakstā «Brīvā Straume». Avīzes izdošanu pārtrauca Otrais pasaules karš.

Kad 1950.-to gadu sākumā tika nodibināta LNB skolēnu, studentu un pedagogu (SSP) pirmorganizācija, atdzima arī ideja par savu izdevumu. Pēc organizācijas priekšsēdētāja Aleksandra Svilāna ierosinājuma tām deva nosaukumu «Rosme», žurnāls tika izdots Braila rakstā vienā vai divos eksemplāros SSP organizācijā sabiedriskā kārtā no 1952. gada līdz 1956. gadam.

1956. gadā ar LNB II kongresa lēmumu žurnālu «Rosme» pārveidoja par LNB preses izdevumu. Žurnāls no sākuma iznāca reizi ceturksnī Braila rakstā 100 eksemplāros, vēlāk tā periodiskums palielinājās līdz sešiem numuriem gadā, bet 1960. gadā «Rosme» iznāca reizi mēnesī.

1963. gadā notika pavērsiens žurnāla izaugsmē: ar LNB CV prezidija lēmumu to sāka izdot arī redzīgo rakstā, dodot iespēju papildināt informāciju fotoattēlu un ilustrāciju veidā, kā arī uzlabot žurnāla māksliniecisko noformējumu. Šajos gados strauji pieauga žurnāla tirāža un popularitāte. Ja sākumā redakcijā strādāja trīs algoti darbinieki, 1965. gadā to skaits palielinājās līdz pieciem, bet 1979. gadā, kad žurnāls «Rosme» atzīmēja savas pastāvēšanas 25. gadskārtu, tā lappusēs kopskaitā bija publicējušies vairāk nekā 700 ārštata autoru. Žurnāla koptirāža 20. gadsimta 80. gadu sākumā pārsniedza 4000 eksemplāru.

Atmodas gadu saimnieciski ekonomiskā krīze skāra arī žurnālu. Līdzekļu trūkuma dēļ tā periodiskums tika pakāpeniski samazināts, un no 1995. gada žurnāls tika izdots tikai 6 reizes gadā. Ievērojami samazinājās lasītāju skaits, vairākkārt mainījās žurnāla redaktori.

Tēmas

Žurnāls stāsta par sarīkojumiem, projektiem un notikumiem Latvijas Neredzīgo biedrībā, publicē intervijas ar iedvesmojošiem cilvēkiem, par izmaiņam LR likumdošanā (ja attiecas uz personām ar invaliditāti). Žurnāls arī izvieto informāciju par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas jaunākām grāmatām, aktualitātēm Latvijas Neredzīgo sporta savienībā, cilvēku ar redzes invaliditāti literāros darbus, kā arī publicē citu nevalstisku organizāciju ziņas.

«Rosmes» galvenās tēmas 1970-1980-s gados bija LNB ekonomiskais un kultūras darbs. Uzmanības centrā allaž bijusi LNB četru mācību un ražošanas uzņēmumu dzīve. «Rosmes» literārajos konkursos piedalījušies gan iesācēji, gan jau profesionāli literāti, tādi, ka Staņislavs Rubinčiks. Konkurss notika katru gadu ar iespaidīgām balvām: 300 rubļu par 1.vietu, 200 par otro, 100 par trešo, un ari bija paredzētas 3 viecināšanas premijas pa 50 rubļu (vidēja alga tad sastādīja ap 140 rubļu).

Padomju gados «Rosmei» bija cieši kontakti ar citu padomju republiku neredzīgo biedrību attiecīgiem izdevumiem.

Formāti

• Braila rakstā (saņemot pa pastu),
• palielinātā redzīgo rakstā (saņemot pa pastu),
• audio formātā kompaktdiskā (saņemot pa pastu),
• audio formātā elektroniski (saņemot saiti uz failu bibliotēku savā e-pastā),
• elektroniski (saņemot HTML failu savā e-pastā).

Redaktori

• 1952 — Valentīna Kravale (Gūtmane).
• 1956 — Anatolijs Gutfricis.
• 1962 — Neredzīgo bibliotēkas direktors Staņislavs Miklašēvičs.
• 1962 — Konrāds Sondors (līdz 1987. gadam).
• 2012 — Anita Zvirgzde.
• 2016-2017 — Signe Krūzkopa.
• Pašlaik — Arvīds Deģis.