Rogu Kara kapi

Latvijas kultūras piemineklis nr. 1600

Rogu Kara kapi atrodas Ludzas novada Salnavas pagastā. Gar pilskalna dienvidpusi pa pļavu tek Ūdrājas upe, kas savienodamās ar Lētas upīti, top par robežupi ar Krieviju — Rītupi. (Nosaukums cēlies kvieviski Utroje tulkojot latviski).

Rogu Kara kapi
Rogu Kara kapi (Latvija)
Rogu Kara kapi
Rogu Kara kapi
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Salnavas pagasts, Ludzas novads, Latvija
Koordinātas 56°48′22.9″N 27°40′29.5″E / 56.806361°N 27.674861°E / 56.806361; 27.674861Koordinātas: 56°48′22.9″N 27°40′29.5″E / 56.806361°N 27.674861°E / 56.806361; 27.674861
Oficiālais nosaukums: Rogu Kara kapi - pilskalns
Aizsardzības numurs 1600
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris
Pilskalna 3D modelis

Pilskalnam izmantota šaura zemes strēmele, kas stiepusies gar Udrajas malu. Lielā daļa no minētās zemes aizvesta dzelzsceļa uzbēruma celšanai. Pilskalnu no šā likteņa pasargājis tas apstāklis, ka viņā bijuši kapi. Vēl pirms 30 g. esot šeit stāvējuši krusti. Tagad krustu vairs nav, bet kapu kopiņas tikko samanāmas. Tomēr, katrā galā kalnam iegrābts lielāks robs, kas sabojājis pirmatnējos bedūmus.

Pilskalnam austrumgalā 3 m. zemāk par plakumu atrodas 1 m. augsts uzbedums, kurš kalna ziemeļsānos pāriet terasē. Rietumgalā 2 uzbedumi, ap 1 m. augsti, kas atdala pilskalnu no kalna turpinājuma.

„Kapu kalna” plakums 60 m. garš 20 plats gareni-apaļš. Visu plakumu pārklāj spēcīga mītņu kārta, kas gar malām 1,5 m. dziļa. Starp parastiem pilskalna atradumiem vairumā biezi nevirpoti trauku gabaliņi. Plakuma vidū, nelielā dziļumā sastopami cilvēku kauli.

Pilskalns nepaceļas augstāk par ziemeļos esošām druvām. Tas tikai 10 metri augstāks par Ūdrajas pļavām, pie kam kalna sānu kraujums ir tikai 5 metri. Vispār šis pilskalns pieskaitāms vecajām apcietinātām dzīves vietām savā uzbūvē.

Tagad to lieto kā Rogu ciema ganības, grābj granti un ņem puķēm melnzemi. Apaudzis dažām simtgadīgām priedēm.

Teika stāsta, ka zviedru laikos pilskalna ziemeļu pakājē bijusi aka. Šai akā zviedri paslēpuši kara naudu. Vēlāk aka aizbirusi, bet nauda palikusi akā.

Par pilskalnu dažos avīžu rakstos izdaudzināts dažus kilometrus attālais „Naudas kalns”. Tomēr pārlūkojot izrādījās, ka tur nekāda pilskalna nav.[1]

  1. Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.

Ārējās saites

labot šo sadaļu