Robinsons Džeferss
Džons Robinsons Džeferss (angļu: John Robinson Jeffers, 1887. gada 10. janvārī — 1962. gada 20. janvārī) bija amerikāņu literāts — liriķis un dramaturgs.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Dzimis protestantu mācītāja ģimenē. Jau pusaudžu gados izrādījis apdāvinātību. No agras jaunības aizrāvies ar antīko literatūru, studējot sengrieķu un latīņu valodu, kā arī rakstot savu dzeju. Studējis Dienvidkalifornijas Universitātes Medicīnas fakultātē.
Pazīstams kā viens no amerikāņu dabas aizsardzības kustības simboliem. Neskatoties uz nosodījumu, uzstājies pret ASV iesaistīšanos Otrajā pasaules karā. Pēckara darbi, kas guva ievērību kreisi noskaņotajā jaunatnes daļā, atstājuši iespaidu uz vēlāko bītniku literāro strāvojumu.
Darbos, noliegdams moderno sabiedrību, aicinājis rast izeju dabas monumentālajā mierā (krājums "Atdod savu sirdi vanagiem", 1933). Viņa daiļradē vērojamas arī spēcīgas antīkās literatūras ietekmes (krājums "Tamāra un citas poēmas", 1924, luga "Mēdeja", 1946). Kopumā Džefersa darbiem raksturīga klasiska skaidrība, tiešums un kaisme.[1] Darbi lielākoties rakstīti naratīvā un episkā stilā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 5. lpp.
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |