Rožņava
Rožņava (slovāku: Rožňava) ir pilsēta Slovākijā, Slovākijas Rūdu kalnos, Košices apgabala Rožņavas apriņķa centrs pie Slanas upes.
Rožņava Rožňava | ||
---|---|---|
Rožņavas centra apbūve | ||
| ||
Koordinātas: 48°39′07″N 20°31′57″E / 48.65194°N 20.53250°EKoordinātas: 48°39′07″N 20°31′57″E / 48.65194°N 20.53250°E | ||
Valsts | Slovākija | |
Apgabals | Košices apgabals | |
Apriņķis | Rožņavas apriņķis | |
Pilsētas tiesības | 1382 | |
Platība | ||
• Kopējā | 45,62 km2 | |
Augstums | 313 m | |
Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
• kopā | 17 569 | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa | http://www.roznava.sk/ | |
Rožņava Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuPilsēta rakstos pirmoreiz minēta 1291. gadā. Tās apkārtnē ieguva zeltu, sudrabu un dzelzs rūdu. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Rožņo (ungāru: Rozsnyó. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Pamatojoties uz Pirmajām Vīnes arbitrāžām 1938. gadā pilsēta tika iekļauta Ungārijā, bet pēc Otrā pasaules kara tā atgriezās Čehoslovākijā. No 1993. gada - Slovākijā.
Tūrisms
labot šo sadaļuPilsētā atrodas kalnrūpniecības muzejs. Uz dienvidiem no pilsētas atrodas Slovākijas Karsta Nacionālais parks, kura alas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Cilvēki
labot šo sadaļuPēc etniskā sastāva pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (69,27 %) un ungāri (26,8 %). Pēc reliģiskās pārliecības: katoļi (41,08 %), nereliģiozi (32,34 %), luterāņi (12,03 %).
Rožņavā skolā gāja slovāku kultūras darbinieks Pavels Jozefs Šafāriks (1795-1861).
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rožņava.
- Slovākijas Karsta Nacionālais parks Arhivēts 2010. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē. (slovāku valodā)
Šis ar Slovākiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |