Rožņava
Rožņava (slovāku: Rožňava) ir pilsēta Slovākijā, Slovākijas Rūdu kalnos, Košices apgabala Rožņavas apriņķa centrs pie Slanas upes.
Rožņava Rožňava | ||
---|---|---|
![]() Rožņavas centra apbūve | ||
| ||
Koordinātas: 48°39′07″N 20°31′57″E / 48.65194°N 20.53250°EKoordinātas: 48°39′07″N 20°31′57″E / 48.65194°N 20.53250°E | ||
Valsts |
![]() | |
Apgabals | Košices apgabals | |
Apriņķis | Rožņavas apriņķis | |
Pilsētas tiesības | 1382 | |
Platība | ||
• Kopējā | 45,62 km2 | |
Augstums | 313 m | |
Iedzīvotāji (2017)[1] | ||
• kopā | 19 190 | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa | http://www.roznava.sk/ | |
![]() |
VēstureLabot
Pilsēta rakstos pirmoreiz minēta 1291. gadā. Tās apkārtnē ieguva zeltu, sudrabu un dzelzs rūdu. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Rožņo (ungāru: Rozsnyó. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Pamatojoties uz Pirmajām Vīnes arbitrāžām 1938. gadā pilsēta tika iekļauta Ungārijā, bet pēc Otrā pasaules kara tā atgriezās Čehoslovākijā. No 1993. gada - Slovākijā.
TūrismsLabot
Pilsētā atrodas kalnrūpniecības muzejs. Uz dienvidiem no pilsētas atrodas Slovākijas Karsta Nacionālais parks, kura alas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
CilvēkiLabot
Pēc etniskā sastāva pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (69,27 %) un ungāri (26,8 %). Pēc reliģiskās pārliecības: katoļi (41,08 %), nereģiozi (32,34 %), luterāņi (12,03 %).
Rožņavā skolā gāja slovāku kultūras darbinieks Pavels Jozefs Šafāriks (1795-1861).
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rožņava.
- Slovākijas Karsta Nacionālais parks (slovāku valodā)
Šis ar Slovākiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |