Pavels Jozefs Šafāriks
Pavels Jozefs Šafāriks (čehu: Pavel Jozef Šafárik, dzimis 1795. gada 13. maijā, miris 1861. gada 26. jūnijā) bija Slovākijā dzimis Austrijas/Ungārijas slāvu (čehu, slovāku, serbu) nacionālās atmodas darbinieks. Šafāriks bija filologs, dzejnieks, viens no pirmajiem slāvistiem, vēsturnieks un etnogrāfs. Strādājis par skolotāju, publicistu un Prāgas universitātes bibliotēkas vadītāju. Lielākoties rakstīja vāciski un čehiski.
| ||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Kobeljarovo ciemā protestantu mācītāja un skolotāja ģimenē. Mācījās skolās Rozņavā, Dobšinā un licejā Kežmarokā. No 1815. līdz 1817. gadam studēja Jēnas universitātē. Atgriežoties no Jēnas, mēnesi pavadīja Prāgā, kur iepazinās ar Josefu Dobrovski. No 1817. līdz 1819. gadam strādāja par skolotāju Bratislavā (tolaik Presburgā), kur uzturēja kontaktus ar Františeku Palacki. Trīspadsmit gadus, no 1819. līdz 1833. gadam bija ģimnāzijas direktors un skolotājs Novisadā (mūsdienās Serbijā). No 1833. gada līdz savai nāvei dzīvoja Prāgā, strādādams Prāgas universitātē.
Uzskati un darbi
labot šo sadaļuPavels Jozefs Šafāriks pēc uzskatiem pieskaitāms panslāvistiem. Savā darbībā centās tuvināt Bohēmijas, Morāvijas un Slovākijas (tolaik Augšungārijas) slāvus (mūsdienu čehus un slovākus). Vēstures un etnogrāfijas darbos jūtama romantisma ietekme. Pētījumos citu starpā balstījās uz mūsdienu uzskatos viltotiem avotiem jeb t.s. Zelenas Horas rokrakstu (rukopis zelenohorský) un Dvurkrāloves rokrakstu (rukopis královédvorský). Pazīstamākais Šafārika darbs ir 1837. gadā publicētais Slovanské starožitnosti, pirmā lielā grāmata par Habsburgu impērijas slāvu vēsturi un kultūru.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pavels Jozefs Šafāriks.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)