Riau arhipelāgs (indonēziešu: Kepulauan Riau) ir Indonēzijai piederoša salu grupa Dienvidķīnas jūrā.[1] Administratīvi ietilpst Riau Salu provincē; dalās divās pilsētās un divos apriņķos. Lielākā apdzīvotā vieta ir Batama (1207 082 iedzīvotāji) Batamas salā. Lielākā daļa iedzīvotāju ir malajieši.

Riau arhipelāgs
Kepulauan Riau
Riau arhipelāgs
Riau arhipelāgs (Indonēzija)
Riau arhipelāgs
Riau arhipelāgs
Riau arhipelāgs (Sumatra)
Riau arhipelāgs
Riau arhipelāgs
Ģeogrāfija
Koordinātas 0°55′N 104°05′E / 0.917°N 104.083°E / 0.917; 104.083Koordinātas: 0°55′N 104°05′E / 0.917°N 104.083°E / 0.917; 104.083
Platība 3432,7 km²
Garums 170 km
Administrācija
Karogs: Indonēzija Indonēzija
Province Riau Salas
Lielākā pilsēta Batama
Demogrāfija
Iedzīvotāji 1 868 157 (2018)
Blīvums 15/km²
Pamatiedzīvotāji malajieši
Riau arhipelāgs Vikikrātuvē

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Salas izvietojušās Indonēzijas rietumdaļā Dienvidķīnas jūras (Natunas jūras) dienvidrietumos, pieder Lielajām Zunda salām. Ap 15 km platais Singapūras šaurums to atdala no Malakas pussalas un Singapūras ziemeļos, bet rietumos no salām sākas Malakas šaurums. Lielākās salas ir Bintana (1173 km²), Batama (415 km²), Kundura (304 km²), Rempana (165 km²) un Karimuna (133 km²). Salas zemas, tajās valda tropiskais klimats, ainavā dominē tropiskie lietusmeži.

Vēsture labot šo sadaļu

Vēsturiski Riau arhipelāgs atradies Malakas sultanāta un vēlāk Džohoras sultanāta kontrolē. 17.—18. gadsimtā par ietekmi arhipelāgā cīnījās Lielbritānija un Nīderlande, līdz 1824. gadā nonāca Nīderlandes Austrumindijas kompānijas kontrolē. Pēc Indonēzijas neatkarības pasludināšanas nonāca tās sastāvā. 1957. gadā tika izveidota Riau, province, kas ietvēra Riau arhipelāgu un daļu Sumatras salas. 2002. gadā Riau provinces salu daļa tika nodalīta atsevišķā Riau Salu provincē.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Riavu arhipelāgs». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 595. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu