Reihenbaha grīslis
Reihenbaha grīslis (latīņu: Carex reichenbachii) ir reta, nepietiekami izpētīta grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Centrāleiropā un Rietumeiropā. Latvijā sastopama ļoti reti — tikai Kurzemē, priežu (galvenokārt piejūras) mežos un upju krastu nogāzēs sausās, smilšainās vietās, arī sausieņu pļavās pārsvarā jūras tuvumā.
| Reihenbaha grīslis Carex reichenbachii (Bonnet) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Reihenbaha grīslis (Carex reichenbachii) |
| Sinonīmi | |
| Carex pseudobrizoides Clavaud | |
 Reihenbaha grīslis Vikikrātuvē | |
Sugu apdraud biotopu saimnieciska pārveidošana retajās atradņu vietās, tādēļ suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuReihenbaha grīslis ir daudzgadīgs, 20-45 cm garš lakstaugs, kurš pieder vienādvārpu grīšļu grupai.
Augam ir raksturīgi tievi, gari sakneņi. Tas veido skraju, irdenu ceru. Lapas ir šauri lineāras, aptuveni 0,2-0,4 cm platas, zaļas, noliekušās, atrodas pie pamata un ir garākas nekā stublājs. Raksturīga īpatnēja, slāņaina vārpiņu uzbūve: visām vārpiņām vidū ir sievišķie ziedi, bet augšdaļā un apakšdaļā — vīrišķie ziedi. Ziedkopa ir blīva, ar 4—8 vārpiņām. Sievišķo ziedu plēksnes ir olveidīgas, rūsas brūnas, vidus šķautne gaišāka, plēksnes gals smails, īsākas nekā pūslītis. Augļa pūslītis ir lancetisks, 0,5-0,6 cm garš, rievains, spārnains, spārns šaurs, sākas no pūslīša apakšdaļas. Sašaurinājums divzobainā knābītī ir pakāpenisks. Nereti novērojama drīksnu zarošanās. Latvijā pūslīši bieži ir neauglīgi vai arī aizmeties auglis nenogatavojas. Zied jūnijā un jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reihenbaha grīslis - Carex reichenbachii Bonnet - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-03.