Raibspārnmušas
Raibspārnmušu dzimta (Tephritidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie raibspārnmušu virsdzimtas (Tephritoidea). Šajā dzimtā ir gandrīz 4500 aprakstītas sugas, kas tiek iedalītas apmēram 500 ģintīs un 6 apakšdzimtās.[1][2] Kopējais sugu skaits ir daudz lielāks.[2] Dzimtā ietilpst vairākas saimnieciski kaitīgas mušas, kuru kāpuri parazitē kultūraugos, apdraudot augļkokus un dažādus dekoratīvos krūmus.
| Raibspārnmušas Tephritidae (Newman, 1834) | |
|---|---|
 Raibspārnmuša (Euaresta aequalis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Virskārta | Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota) |
| Kārta | Divspārņi (Diptera) |
| Apakškārta | Mušveidīgie (Brachycera) |
| Infrakārta | Mušu infrakārta (Muscomorpha) |
| Virsdzimta | Raibspārnmušu virsdzimta (Tephritoidea) |
| Dzimta | Raibspārnmušas (Tephritidae) |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
|
6 apakšdzimtas: | |
 Raibspārnmušas Vikikrātuvē | |
Latvijā
labot šo sadaļu
Latvijā novērotas 45 raibspārnmušu sugas,[3] no kurām biežāk sastopamās augļus bojājošās sugas ir vilkābeļu raibspārnmuša (Anomoia purmunda), parastā rožu raibspārnmuša (Rhagoletis alternata), smiltsērkšķu raibspārnmuša (Rhagoletis batava) un Eiropas ķiršu raibspārnmuša (Rhagoletis cerasi).[4]
Visu šo sugu kāpuri attīstās konkrētu augu augļos. Vilkābeļu raibspārnmušu kāpuri barojas vilkābeļu un klinteņu ābolos, bet Latvijā biežāk bojā klintenes. Parastā rožu raibspārnmuša ir nozīmīgs rožu kaitēklis un ir pagaidām vienīgā ar rozēm saistītā suga, kas atrasta Latvijas teritorijā[4][5]. Smiltsērkšķu raibspārnmuša ir nozīmīgs smiltsērkšķu kaitēklis, kas Latvijā parādījusies ap 2010. gadu (pirmo reizi konstatēta 2011. gada vasarā)[4][6][7]. Šobrīd šī suga ir plaši izplatīta. Eiropas ķiršu raibspārnmuša Latvijā bija zināma kopš 19. gadsimta[8][9], kad te bija sastopama vienīgi ziemeļu rase, kuras kāpuri barojas parastā sausserža ogās. Mūsdienās Latvijā ir ienākusi arī Rietumeiropas rase, kas ir nozīmīgi ķiršu kaitēkļi. Daudzas Latvijā sastopamās raibspārnmušu dzimta sugas[5] ir saistītas ar lakstaugiem.
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuRaibspārnmušas ir vieni no krāšņākajiem divspārņiem. To spārni ir raibi (krāsojums veido specifisku rakstu, pēc kā dažos gadījumos viegli var noteikt atsevišķas sugas) un ļoti bieži košās krāsās.[10] Raibspārnmušas ir mazas vai vidēji lielas mušas, to ķermenis atkarībā no sugas var būt 1—35 mm. Tās var būt dažādās krāsās, kas parasti nav metāliska, bet dzimtā ir daži izņēmumi.[11]
Lielākā daļa raibspārnmušu kāpuru attīstās augu audos. Izņēmums ir Tachiniscinae apakšdzimtas sugas, kuras ir parazīti un attīstās naktstauriņos. Arī daudzu Phytalmiinae apakšdzimtas sugu kāpuri attīstās bojātos vai svaigi kritušos augos.[12] Visbiežāk raibspārnmušu kāpuri attīstās augļu mīkstumā, sēklās, lakstaugu stublājos, lapās un ziedos. Pieaugušās raibspārnmušas barojas tikai ar augu sulu, nektāru un saldajiem izdalījumiem, vai mikroorganismiem. Tikai Blepharoneura ģints pieaugušajām raibspārnmušām ir mutes orgāni, kas piemēroti augu audu saēšanai. Kopumā raibspārnmušas ir kaitīgas ļoti daudziem augiem, lai gan katrai sugai ir ierobežots izmantoto augu veids, turklāt ir sugas, kuru kāpuri attīstās tikai konkrētu sugu augos.[12]
Sistemātika
labot šo sadaļu
Raibspārnmušu dzimta (Tephritidae)
- apakšdzimta Blepharoneurinae
- apakšdzimta Dacinae
- apakšdzimta Phytalmiinae
- apakšdzimta Tachiniscinae
- apakšdzimta Tephritinae
- apakšdzimta Trypetinae
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Bugguide: Family Tephritidae - Fruit Flies
- ↑ 2,0 2,1 «Fruit Fly (Diptera: Tephritidae) Classification & Diversity». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 27. septembrī.
- ↑ «Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 27. septembrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Rupais A., Stalažs A., Strelčūns R., 2014. Kokaugu kaitēkļu noteicējs pēc bojājumiem augļdārzos un apstādījumos. Scripta Letonica 1, 5–221
- ↑ 5,0 5,1 Karpa A., 2008. Catalogue of Latvian flies (Diptera: Brachycera). Latvijas entomologs 46, 4–43
- ↑ Stalažs A., 2012. Rhagoletis (Diptera: Tephritidae) fruit flies in Latvia. RPD Abstracts 1, 10
- ↑ Stalažs A., 2012. Review of dipterous pests of cultivated and wild fruit plants in Latvia. RPD Abstracts 1, 11
- ↑ Gimmerthal A., 1842. Verzeichniss der mir bis hiezu in Lief- und Kurland bekannt gewordenen Zweifluegler (Diptera Ln.) nach Meigens System geordnet. Bulletin de la Société impériale des naturalistes de Moscou 15, 641–659
- ↑ Kawall J. H., 1866. Phänologische Beobachtungen in Kurland (Pussen). Correspondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga 16(5), 35–50
- ↑ «Fruit Fly (Diptera: Tephritidae) Taxonomy Pages». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 9. jūlijā.
- ↑ «Fruit Fly (Diptera: Tephritidae) Recognition». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 27. septembrī.
- ↑ 12,0 12,1 «Fruit Fly (Diptera: Tephritidae) Biology». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 15. novembrī. Skatīts: 2015. gada 27. septembrī.