Raganis (pazīstams arī kā Meško) ir parastās vīksnas (Ulmus laevis) koks, kas ir lielākā dokumentāli apstiprinātā vīksna Eiropā. Tas atrodas Komorovā, Krosno apriņķī, Lubušas vojevodistē, Polijā.[1]

Vīksna "Raganis"
Wiedźmin
Vīksna "Raganis"
Vīksna "Raganis" 2011. gadā
Vīksna "Raganis" (Lubušas vojevodiste)
Vīksna "Raganis"
Vīksna "Raganis"
Vīksna "Raganis" (Polija)
Vīksna "Raganis"
Vīksna "Raganis"
Koordinātas 51°57′50″N 14°45′52″E / 51.96389°N 14.76444°E / 51.96389; 14.76444Koordinātas: 51°57′50″N 14°45′52″E / 51.96389°N 14.76444°E / 51.96389; 14.76444
Atrašanās vieta Komorova, Gubinas gmina, Krosno apriņķis, Lubušas vojevodiste, Polija
Platums apkārtmērs 930 cm
Augstums 19 m

Vīksnai ir īss, plats stumbrs ar lielu caurumu pie pamatnes. Tās apkārtmērs, mērot 1,3 m augstumā bija 930 cm (2011. gadā).[1] Caurā celma augstums sasniedz 5 metrus.

Koka augstums bija 19 m. Raganis iepriekš bija ievērojami augstāks (apmēram 35,5 m), diemžēl daļa vainaga sabruka 2004. gadā spēcīgā negaisā.[1][2]

Koka vecums pēc dendrohronoloģiskās metodes 2016. gadā bija vismaz 463 gadi.[2][3]

Raganis tiek oficiāli aizsargāts kopš 1971. gada kā dabas piemineklis.[4] Ap koku, kurš aug Vīksnas ielā (nosaukums piešķirts 2017. gadā),[5] ir izveidots aizsargžogs.[2] Gar koku iet "Nožēlu krustu taka Oderas krastos".[6]

Koka nosaukums "Raganis" cēlies no Andžeja Sapkovska grāmatu sērijas Raganis (Wiedźmin), un tas ir vārda "wiedźma" ("ragana") vīrišķā forma. Tas tika izvēlēts vietējo iedzīvotāju aptaujā.[1]

Otrais koka nosaukums “Meško” joprojām ir izplatīts starp vietējiem mežsaimniekiem.[2] Tas ņemts no Meško I, viena no pirmajiem Polijas valdniekiem.

Literatūra labot šo sadaļu

  • Paweł Zarzyński, Robert Tomusiak, Krzysztof Borkowski, Drzewa Polski, PWN, Warszawa, 2016, ISBN 978-83-01-18438-4
  • Krzysztof Borkowski, Polskie drzewa, Wyd. DALPO, Poznań, 2014, ISBN 978-83-61766-08-7
  • Paweł Zarzyński, Robert Tomusiak, 90 drzew — Okazy niezwykłe Centrum Informacyjne Lasów Państwowych, Warszawa, 2014, ISBN 978-83-63895-16-7
  • Szlakiem krzyży pokutnych po obu stronach Odry: kamienne zabytki dawnego prawa: informator-przewodnik turystyczny terenu Euroregionu-Sprewa-Nysa-Bóbr. Zielona Góra: Lubuska Regionalna Organizacja Turystyczna „LOTUR”, s. 9. ISBN 978-83-930067-0-0.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Krzysztof Borkowski, Robert Tomusiak, Paweł Zarzyński. Drzewa Polski. PWN. 2016. p. 404
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Krzysztof Borkowski. Polskie drzewa. DALPO. 2014. p.
  3. Robert Tomusiak, Paweł Zarzyński. 90 drzew. Okazy niezwykłe. Centrum Informacyjne Lasów Państwowych. 2014. p.
  4. Rejestr form ochrony przyrody województwa lubuskiego. RDOŚ Gorzów Wielkopolski. #296.
  5. Uchwała Rady gminy Gubin nr XXIX/184/2017 z dnia 30 sierpnia 2017 r. w sprawie zmiany nazwy ulicy na terenie wsi Komorów
  6. Szlakiem krzyży pokutnych po obu stronach Odry: kamienne zabytki dawnego prawa : informator-przewodnik turystyczny terenu Euroregionu-Sprewa-Nysa-Bóbr, s. 9