Rīgas apvienotā Baltijas banka
Akciju sabiedrība Union Baltic Bank in Riga, zināma arī ar latvisko nosaukumu Rīgas apvienotā Baltijas banka, bija Latvijas banka. Dibināta 1991. gadā, 1997. gadā tika pievienota Latvijas Krājbankai.
AS Union Baltic Bank in Riga | |
---|---|
Bijušais tips | Akciju sabiedrība |
Darbības joma | Finanses |
Pēctecis | Latvijas Krājbanka |
Dibināts | 1991. gada 23. decembrī |
Beidza pastāvēt | 1997. gada 24. februārī |
Galvenais birojs | Rīga, Latvija |
Galvenās personas | Arnolds Laksa (prezidents) |
Produkti | finanšu pakalpojumi |
Vēsture
labot šo sadaļuBanka tika dibināta 1991. gada 23. decembrī.[1] Tā bija cieši saistīta ar uzņēmumu SWH Riga, un galvenokārt finansēja ar šo uzņēmumu saistītas personas.[2]
1995. gada martā «Lainbankai» nonākot finanšu grūtībās tika paziņots, ka ir panākta vienošanās par Rīgas apvienotā Baltijas bankas un «Lainbankas» apvienošanos.[3] Bankas neapvienojās, taču aprīlī par Rīgas apvienotās Baltijas bankas prezidentu tika iecelts tobrīdējais «Lainbankas» padomes priekšsēdētājs Arnolds Laksa.[4]
1996. gadā Privatizācijas aģentūra izvēlējās Rīgas apvienoto Baltijas banku par Latvijas Krājbankas privatizētāju, pārdodot tai 25% Latvijas Krājbankas akciju.[2][5] 1997. gada 24. februārī banka tika reorganizēta un pievienota Latvijas Krājbankai kā tās starptautiskā filiāle,[1] bet Arnolds Laksa kļuva par Latvijas Krājbankas prezidentu.[2] Tā turpināja eksistēt kā atsevišķa juridiska persona līdz likvidācijai 2003. gada 16. decembrī.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVIJAS KRĀJBANKA" STARPTAUTISKĀ FILIĀLE». Firmas.lv. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlī.[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs. «Krājbankas ofšori slēpj Kremļa naudu». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2016. gada 13. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. Aprīlis. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlī.
- ↑ Anita Smoļenska. «Lainbanka apvienojas ar Rīgas Apvienoto Baltijas banku». Diena, 1995. gada 9. martā.
- ↑ «Apstiprināts Rīgas Apvienotās Baltijas bankas prezidents». Diena. 1995. gada 3. aprīlī.
- ↑ U. Graudiņš. «Krājbanka strādājusi ar peļņu». Lauku Avīze, 1996. gada 7. maijā.