Rīgā pirku sirmu zirgu

Rīgā pirku sirmu zirgu ir Jāzepa Vītola kora dziesma ar latviešu tautasdziesmas vārdiem, kas atskaņota Devītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1938. gadā.

Dziesmas raksturojums

1931. gadā komponēto dziesmu Vītols nosaucis par dainu, taču pati meldija ir autora oriģināls, pie tam tik tuvs tautas mūzikai, ka nezinātāji to uzskatījuši par īstu tautas mantu. Vītola kundze tomēr atcerējās, ka tā ir oriģināldziesma ar dainu tekstu un dāvāta Paulam un Mildai Jozuum sudrabkāzās. Vītols teicis, ka "tas bijis tautas dziesmas viltojums". Bez skaistās, it kā miksolidiskās meldijas šī dziesma ir meistardarbs arī harmoniskā ziņā. Tā ir tīra diatoniska dziesma ar dzidru trīsbalsīgu sieviešu kori sākumā un tīru kanonisku imitāciju vidus daļā, kam seko pirmā apstrādājuma atkārtojums abu koru unisonā. Diatoniska valoda un savdabīgās koru maiņas rāda kādu zīmīgu epizodu Vītola mākslā, liecinot, ka Vītolam nebūt nebij sveši arī tie principi, kas dominēja Jurjānu Andreja un Melngaiļa mākslā. Visumā šāda stila darbu Vītolam tomēr maz, un lielāko darbu ēnā tie palikuši tikpat kā nepamanīti.

Dziesmas vārdi

Rīgā pirku sirmu zirgu, Jelgavāi kaldināju. Jelgavāi kaldināju sudrabiņa pakaviem.

Sudrabiņa pakaviemi, Dimantiņa nagliņāmi. Zaļa vara loku liecu, Sudrabdēļu kamaniņas.

Smalku linu grožu viju, Sudrabāi mērcēdamsi, Pirmāk rokas nomazgāju, Tad grožoju kumeliņ'.

Lai brauc mana līgaviņa Kā saulīte spīdēdama, Kā saulīte spīdēdama, Kā rozīte ziedēdam'!