Rēzeknes Kultūras nams

(Pāradresēts no Rēzeknes Tautas pils)

Rēzeknes kultūras nams, agrāk pazīstams kā Latgolas Tautas pils, ir kultūras iestāde Rēzeknē. Rēzeknes kultūras namā notiek dažādi kultūras pasākumi un darbojas 14 kolektīvi. Kultūras nams ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis.

Rēzeknes kultūras nams
Karte
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Brāļu Skrindu iela 3, Rēzekne
Koordinātas 56°30′18.82″N 27°19′40.55″E / 56.5052278°N 27.3279306°E / 56.5052278; 27.3279306Koordinātas: 56°30′18.82″N 27°19′40.55″E / 56.5052278°N 27.3279306°E / 56.5052278; 27.3279306
Atvēršana 1929. gada 17. novembrī
Celtniecība
Arhitekts Pavlovs

Latgolas Tautas pils ideju ierosinātāja un veicinātāja 1924. gadā dibinātā Latgales Tautas Pils biedrība, kuras locekļi bija visi redzamākie Latgales sabiedriskie darbinieki neatkarīgi no politiskās piederības, viņus vienoja kopīgais darbs – gaismas un kultūras nešana tautā. Par biedrības pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts deputāts Jezups Trasuns. Viens no biedrības pirmajiem uzdevumiem bija radīt Rēzeknē Latgales kultūras centru.

1926. gadā tautas nama ēku nopirka Latgales kultūras biedrība un sāka domāt par tās kapitālo pārbūvi. Projektam tika pieaicināts arhitekts Pavlovs. Pēc viņa projekta 1928. un 1929. gada laikā bijušo Tautas biedrības namu arī pārbūvēja. Celtniecības darbus vadīja inženieris F. Kemps. Tautas pils tika atklāta 1929. gada 17. novembrī. Atklāšanā piedalījās valsts prezidents Gustavs Zemgals, ministru prezidents Hugo Celmiņš, tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubuļs, kā arī vairāki Latgales deputāti un redzamākie sabiedriskie darbinieki. „Tautas pilī” darbojās Latgales teātris un jauktais koris, atradās bibliotēka, lasītava, zāle teātra izrādēm un citiem sarīkojumiem, blakus ēkai bija biedrības klubs. Teātrī strādāja ievērojami režisori, aktieri un mākslinieki, arī ilggadējais režisors Antons Varslavāns.

Otrā pasaules kara laikā Latgales Tautas pils tika sagrauta, bet pēc kara ēka tika atjaunota un ar nelielām izmaiņām atguva iepriekšējo izskatu. Pēc atjaunošanas to pārdēvēja par Rēzeknes pilsētas Kultūras namu, kurā darbojās Latgales Drāmas teātris, koris un dažādi pulciņi.