Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams
Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams ir vienīgais koka dievnams Rēzeknē. Tas pieder Rēzeknes vecticībnieku draudzei un atrodas pilsētas dienvidu rajonā, Siņicina ielā 4, blakus vecticībnieku kapiem. Tas ir lielākais koka dievnams Latgalē.
| Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams | |
|---|---|
 | |
  Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Rēzekne, Latvija |
| Koordinātas | 56°29′22″N 27°20′23″E / 56.48944°N 27.33972°EKoordinātas: 56°29′22″N 27°20′23″E / 56.48944°N 27.33972°E |
| Piederība konfesijai | vecticībnieki |
| Statuss | lūgšanu nams |
| Arhitektūras apraksts | |
| Celtniecības beigas | 1895, pārbūvēts 1906 |
| Specifikācija | |
| Būvmateriāli | guļbaļķi |
Vēsture
labot šo sadaļu
Vecticībnieku lūgšanas nama vēsture saistās ar 19. gadsimta 50. gadiem, kad pašreizējās I. Siņicina ielas apkārtnē tika izveidota Režicas kapu kopiena. Tieši pēc Rēzeknes tirgotāja Lūka Masļeņņikova–Manonī 1859. gada 20. aprīlī mirušās meitas apglabāšanas šajā vietā aizsākās tālāka kapu attīstība. Tās kapa piemineklis ir saglabājies vēl līdz mūsdienām. 19. gadsimta 60. gados pie kapiem bija vienkāršs lūgšanu nams vecticībnieku kopienas vajadzībām. Pašreizējo dievnamu uzcēla 1896. gadā. Tā bija vienkārša, dzīvojamai ēkai līdzīga būve. 1906. gadā dievnams tika būtiski pārbūvēts, uzceļot zvanu torni un iekarinot tajā trīs sudraba un vara zvanus. Kopš tā laika lūgšanu nama ārējais izskats būtiski nav mainījies. 19. un 20. gadsimta mijā pie vecticībnieku lūgšanu nama pamazām sāka veidoties kopienas vienots komplekss. 1911. gadā tajā bija lūgšanu nams ar zvanu torni, skolotāja un ekonoma mājas, nabagmāja un vairākas saimniecības ēkas.[1]
Arhitektūra un elementi
labot šo sadaļu.jpg)
Rēzeknes Vecticībnieku lūgšanu nams veidots kā vienjoma celtne. Tai ir plānā kvadrātveida torņa daļa, kurai ziemeļaustrumu pusē pieslēdzas taisnstūrveida lūgšanu telpa. Ēka būvēta klasiskā guļbūves konstrukcijā ar krusta paksi. Pašreizējais apšuvums, acīmredzot, veidots 1898. gadā, kad guļbūve pacelta uz mūra cokola.[2]
Sv. Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams ir slavens ar saviem trīs zvaniem. Tie 1905. gadā tika atlieti varā un sudrabā. Darbus veica A. S. Lavrova biedrībā, Gadčinā. Lielākais no tiem sver 4832 kg un ir lielākais zvans Baltijas valstīs. Tā mēle vien sver 200 kg. Nostāsti vēsta, ka sudraba zvans tika izliets no vecticībnieku ziedotajiem sudraba rubļiem.[3] Mūsdienās Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes telpās ir atvērts muzejs. Tajā ir savākta informācija par Latgales vecticībnieku ikdienu viņu dzīvesveidu un kultūrvidi. Muzeja ekspozīcija atspoguļo arī draudzes vēsturi un etnogrāfiju.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 27. decembrī.
- ↑ AIG projektu grupa[novecojusi saite]
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 27. decembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šis ar Rēzekni saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |