Pusvadītāju disks
Pusvadītāju disks jeb cietvielu disks,[1] arī SSD (no angļu: solid-state drive) ir datu uzglabāšanas iekārta, kura izmanto integrālās shēmas pastāvīgā atmiņai. SSD tehnoloģija izmanto elektroniskās saskarnes, kuras ir savietojamas ar tradicionālajiem bloku ievades/izvades (I/O) cietajiem diskiem. SSD neizmanto nekādas kustīgas mehāniskas detaļas. Tas atšķir šos diskus no tradicionālajiem magnētiskajiem diskiem kā cietajiem diskiem (HDD) vai disketēm, kuras ir elektromehāniskas iekārtas, kurās izmanto rotējošus diskus un pārvietojamas lasīšanas un rakstīšanas galviņas.[2] Salīdzinot ar elektromehāniskajiem diskiem, SSD parasti ir mazāk jutīgi pret fiziskiem triecieniem, ir klusi un tiem ir mazāks pieejas laiks un aizture, bet tie ir dārgāki par magnētiskajiem un optiskajiem diskiem.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ cietvielu disks Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm
- ↑ STEC."SSD Power Savings Render Significant Reduction to TCO Arhivēts 2012. gada 5. septembrī, Wayback Machine vietnē.." Retrieved October 25, 2010.
 | Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |