Purpura alveja (Aloe purpurea) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai.[1][2][3]

Purpura alveja
Aloe purpurea (Lam., 1783)
Kultivēta purpura alveja Reinjonā.
Kultivēta purpura alveja Reinjonā.
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaAsparāgu rinda (Asparagales)
DzimtaRozešliliju dzimta (Asphodelaceae)
ĢintsAlvejas (Aloe)
SugaPurpura alveja (Aloe purpurea)
Sinonīmi
  • Aloe marginalis DC. 1800
  • Aloe marginata Willd. 1809
  • Aloe rufocincta Haw. 1819
  • Lomatophyllum marginatum Hoffmanns. 1824
  • Lomatophyllum rufocinctum (Haw.) Salm-Duck ex Schult. & Schult.f. 1830
  • Lomatophyllum purpureum (Lam.) T. Durand & Schinz, 1894
  • Phylloma aloiflorum Ker Gawl. 1813
  • Phylloma rufocinctum (Haw.) Sweet 1826
  • Phylloma borbonicum (Willd.) Schult.& Schult.f. 1829
Purpura alveja Vikikrātuvē

Maurīcijā pazīstama arī ar nosaukumu mazambron marron vai mazambron. Atšķirībā no pārējo alveju sēklām, Indijas okeāna rietumu daļas salās alvejām ogu sēklas ir bez lidspārniņiem, un tās ir izdalītas atsevišķā grupā Lomatophyllum.

 
Purpura alveja (kreisajā pusē) un Aloe tormentorii.

Daudzgadīgs sukulentu augs. Ziedi aug uz taisna stumbra, kas var sasniegt līdz pat 3 m augstumu. Tas sugu atšķir no tuvi radniecīgās Ganerskveinas alvejas, kura stumbrs ir ložņājošs. Vienam un tam pašam augam var būt gan dzelteni, gan sārti ziedi.

Stumbra augšdaļā blīva garu un šauru, vairāk nekā 20 lapu rozete. Salīdzinājumā ar Ganerskveinas sugu, lapas plānākas un mazāk gaļīgas, vairāk ieliektas un sarkanīgākas, to malu klāj sarkani dzeloņi.

Sastopama sausos mežos, sausās klinšainās nogāzēs, augstkalnu plato. Pirms kolonizācijas bija visā Maurīcijā izplatīta suga.