Purims (ivritā: פורים — 'lozes') ir ebreju svētki, kas piemin ebreju izglābšanos no iznīcināšanas Persijas impērijas laikos. Svētku nosaukums cēlies no tā, ka Hamans lozēja, lai noteiktu labāko dienu, kad iznīcināt ebrejus. Svētki tiek svinēti katru gadu ebreju mēneša Adara 14. datumā ar publisku Esteres grāmatas lasīšanu, dāvanu pasniegšanu, ziedojumiem trūcīgajiem un svētku mielastu, kā arī jautru karnevālu un alkohola lietošanu. Šīs svinēšanas paražas jau norādītas Esteres grāmatā.[1]

Purims Jeruzalemē.

Ebreji, kas bija izsūtīti Babilonijas trimdā, nokļuva Persijas impērijas kontrolē pēc tam, kad tā iekaroja Babiloniju. Kā aprakstīts Esteres grāmatā, Hamans, impērijas vezīrs, apvainojās uz karalienes Esteres patēvu Mordehaju par necieņas izrādīšanu, un nolēma iznīcināt visus impērijas teritorijā dzīvojošos ebrejus. Estere, kas kļūstot par valdnieka sievu, bija slēpusi to, ka ir ebrejiete, Mordehaja mudināta aizstāvēja ebrejus. Rezultātā Hamans ar saviem dēliem tika sodīts ar nāvi, bet Mordehajs iecelts par jauno vezīru.

2010. gadā Purims sākas 27. februāra vakarā. 2011. gadā Purims sākas 17. februāra vakarā.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «ESTERES GRĀMATA 9 Un divpadsmitajā mēnesī». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. maijā. Skatīts: 2010. gada 16. februārī.

Ārējās saites labot šo sadaļu