Pundurmangusts
Pundurmangusts (latīņu: Helogale parvula) ir mangustu dzimtas suga, kuras dzimtene ir Angola, Namībijas ziemeļi, Dienvidāfrikas Kvazulu-Natāla, Zambija un Austrumāfrika.[1] Tā ir daļa no pundurmangustu ģints kopā ar Etiopijas pundurmangustu.
Pundurmangusts Helogale parvula (K.J.Sundevals, 1847) | |
---|---|
Pundurmangusts Krīgera nacionālajā parkā | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Dzimta | Mangustu dzimta (Herpestidae) |
Ģints | Pundurmangusti (Helogale) |
Suga | Pundurmangusts (H. parvula) |
Izplatība | |
Pundurmangusts Vikikrātuvē |
Izskats un īpatnības
labot šo sadaļuDzīvnieka ķermeņa garums no 16 līdz 23 cm, astes garums no 14 līdz 19 cm, svars no 210 līdz 420 g. Dzimumdimorfisms nav izteikts, tēviņi un mātītes ir vienāda izmēra un vienādas krāsas. Īsās, mīkstās kažokādas krāsa variē no dzeltenīgas līdz tumši brūnai, ir arī pilnīgi melni dzīvnieki. Dažiem īpatņiem kakls un krūtis ir sarkanīgi. Priekšējo ķepu nagi ir līdz 10 mm gari, pakaļējo ķepu nagi ir līdz 8 mm gari. Ausis ir mazas un apaļas.
Izplatības areāls
labot šo sadaļuSuga ir plaši izplatīta Āfrikas dienvidaustrumos un dienvidos. Parasti sastopams aptuveni 2000 m augstumā virs jūras līmeņa. Tiek ziņots, ka tas ir visizplatītākais mazais plēsējs atklātu mežu vai mežainu savannu apvidos, īpaši tur, kur ir termītu pūžņi, atklātas klintis ar plaisām vai dobi baļķi, ko var izmantot slēpnim. Nav sastopams ļoti sausās vietās. Gandrīz pilnībā kukaiņēdājs, lai gan tas var medīt arī mazus mugurkaulniekus.
Dzīvesveids
labot šo sadaļuDzīvnieki dzīvo grupās un ir aktīvi gaišajā dienas laikā. Naktīs viņi guļ alās pazemē, klinšu plaisās vai termītu pūžņos. Grupā ir no 9 līdz 12 īpatņiem, dažreiz līdz 30. Tēviņu un mātīšu skaits ir aptuveni vienāds. Grupas priekšgalā ir vecākā mātīte. Otrajā vietā hierarhijā esošais tēviņš grupā ir vecākās mātītes partneris. Bieži vien grupā vairojas tikai šie divi dzīvnieki.
Tie ir teritoriāli dzīvnieki. Zemes gabala platība ir no 0,30 līdz 1 km² kur mitinās šie dzīvnieki. Barošanas maršruta garums ap 1 km. Dzīvnieki pārtiek galvenokārt no vabolēm un termītiem, bet ēdienkartē var būt arī vieta simtkājiem, zirnekļiem un maziem mugurkaulniekiem, piemēram, maziem zīdītājiem, gekoniem, čūskām, putniem un to olām.
Paredzamais dzīves ilgums ir 10 gadi tēviņiem un 14 gadi mātītēm.
Sugai nopietnu ārēju apdraudējumu nav. Atrodas vairākās aizsargājamās teritorijās.
Atsauces
labot šo sadaļuLiteratūra
labot šo sadaļu- J. S. Gilchrist, A. P. Jennings, G. Veron und P. Cavallini: Family Herpestidae (Mongooses). In: Don E. Wilson , Russell A. Mittermeier (Hrsg.): Handbook of the Mammals of the World. Volume 1: Carnivores. Lynx Edicions, 2009, ISBN 978-84-96553-49-1, S. 262-329.
- Ronald M. Nowak: Walker's Mammals of the World. Johns Hopkins University Press, 1999, ISBN 0-8018-5789-9.
Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |