Pumpursmilgas
augu ģints
Pumpursmilgas (latīņu: Melica) ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā klasificētas aptuveni 90 daudzgadīgu lakstaugu sugas.[1] Visvairāk sugu sastopamas Dienvidamerikā un mērenajā joslā Āzijā.[1] Astoņas sugas ir endēmiskas Ķīnai.[2] Ziemeļamerikā lielākā daļa sugu sastopamas uz rietumiem no Misisipi upes, izņēmumi ir Melica mutica un Melica nitens, kas sastopamas attiecīgi lielākajā daļā ASV Vidējo Rietumu dienvidos un dienvidaustrumos.[3][4]
Pumpursmilgas Melica | |
---|---|
Nokarenā pumpursmilga Melica nutans | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
Ģints | Pumpursmilgas (Melica) |
Pumpursmilgas Vikikrātuvē |
Latvijā sastopama tikai viena suga — nokarenā pumpursmilga (Melica nutans).[5]
Sugas
labot šo sadaļuĢintī ir klasificētas šādas sugas (nepilnīgs saraksts)[1]:
- Melica altissima L.
- Melica amethystina Pourr.
- Melica animarum Muj.-Sall. & M.Marchi
- Melica argentata É.Desv.
- Melica bonariensis Parodi
- Melica brasiliana Ard.
- Melica brevicoronata Roseng.
- Melica bulbosa Porter & J.M.Coult.
- Melica cupani Guss.
- Melica decipiens Caro
- Melica dendroides Lehm.
- Melica eligulata Boiss.
- Melica eremophila Torres
- Melica glabrescens (Torres) Torres
- Melica grandiflora Koidz.
- Melica longiligulata Z.L.Wu
- Melica macra Nees
- Melica minor Hack. ex Boiss.
- Melica minuta L. — small melic
- Melica mollis Phil.
- Melica mutica Walter
- Melica nitens (Scribn.) Nutt. ex Piper
- Melica nutans L.
- Melica onoei Franch. & Sav.
- Melica pappiana W.Hempel
- Melica parodiana Torres
- Melica patagonica Parodi
- Melica paulsenii Phil.
- Melica penicillaris Boiss. & Balansa
- Melica persica Kunth
- Melica picta K.Koch
- Melica rigida Cav.
- Melica riograndensis Longhi-Wagner & Valls
- Melica sarmentosa Nees
- Melica scaberrima (Nees ex Steud.) Hook.f.
- Melica scabra Kunth
- Melica scabrosa Trin.
- Melica schafkati Bondarenko
- Melica schuetzeana W.Hempel
- Melica secunda Regel
- Melica spartinoides L.B.Sm.
- Melica stuckertii Hack.
- Melica subflava Z.L.Wu &
- Melica tangutorum Tzvelev
- Melica taylorii W.Hempel
- Melica teneriffae Hack. ex Christ
- Melica tenuis Arechav.
- Melica × thuringiaca Rauschert
- Melica transsilvanica Schur
- Melica turczaninowiana Ohwi
- Melica × tzvelevii W.Hempel
- Melica uniflora Retz.
- Melica violacea Cav.
- Melica virgata Turcz. ex Trin.
- Melica × weinii W.Hempel
- Melica yajiangensis Z.L.Wu
Galerija
labot šo sadaļu-
Melica altissima
-
Melica ciliata
-
Melica teneriffae
-
Melica transsilvanica
-
Melica uniflora
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Melica L. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2023-01-17.
- ↑ Muhlenbach, Viktor (1979). "Contributions to the Synanthropic (Adventive) Flora of the Railroads in St. Louis, Missouri, U.S.A.". Annals of the Missouri Botanical Garden 66 (1): 1. doi:10.2307/2398794. ISSN 0026-6493.
- ↑ «2013 BONAP North American Plant Atlas. TaxonMaps». bonap.net. Skatīts: 2023-01-17.
- ↑ «Herbarium.usu.edu: Genus Melica treatment». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2023. gada 17. janvārī.
- ↑ «Graudzāļu dzimta - Gramineae, syn. Poaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-01-17.