Psihisks process

Psihiskie procesi ir visdinamiskākās psihiskās parādības, kas tieši realizē psihisko dzīvi. Izšķir izziņas jeb kognitīvos (sajušana, uztveršana, atcerēšanās un priekšstatīšana, domāšana un iztēlošanās), emocionālos un gribas procesus. Psihiskajiem procesiem atkārtojoties, sintezējoties un nostiprinoties, veidojas psihiskās īpašības, kas savukārt izpaužas ar psihisko procesu starpniecību. Psihisko procesu norise ietekmē personības attīstību.

Psihiskie procesi ir sajūtas, atmiņa, iztēle, domāšana u.c. Tie sākas, ilgst zināmu laiku un tad izbeidzas. Psihiskā darbība ir nepārtraukta: viens process beidzas un cits sākas. Psihiskos procesus izraisa tiklab ārējie faktori, kā arī organisma iekšējie kairinātāji. Psiholoģijā tiek izdalīti šādi izziņas procesi: sajūtas un uztvere, domāšana un runa, atmiņa, iztēlē. Katrs no šiem procesiem pasaules atspoguļošanā un izzināšanā izpilda savu specifisku funkciju, tiem ir savas likumsakarības un iespējas. Izziņas procesi nav izolēti — tie ir savstarpēji saistīti, bagātina savstarpējo funkcionēšanu un veido dialektisko vienību.