Progress (krievu: Прогресс), zināms arī kā 7K-TG (7К-ТГ), GRAU indekss 11F615A15 (11Ф615А15), bija PSRS bezpilota kosmosa kravas kuģu sērija. 43 transportkuģus no 1978. līdz 1990. gadam izmantoja orbitālo staciju Saljut-6, Saljut-7 un Mir apgādei. Tos nomainīja modernizēts kuģis Progress-M.

Saljut-7 modelis ar pievienotu Progress (labajā pusē) un Sojuz (kreisajā pausē)

1970. gados tika projektēta jaunas paaudzes orbitālā stacija, kuras apgādei bija vajadzīgi apgādes kuģi, jo pirmās stacijas bija paredzētas tikai pāris mēnešu darbam. Rekordīsā laikā (četros gados) tāds tika izprojektēts un izgatavots.[1]

Progress tika veidots uz pilotējamā kosmosa kuģa Sojuz 7K-T bāzes. Nolaižamais aparāts tika nomainīts ar nehermētisku papilduzpildes komponentu nodalījumu (отсек компонентов дозаправки), kurā bija iemontētas degvielas un oksidētāja tvertnes, kā arī pārsūknēšanas iekārtas. Līdz ar to kosmosa stacijas dzinējsistēmu varēja uzpildīt ar degvielu. Orbitālais nodalījums bija hermētisks; tajā tika ievietota krava, kuru kosmonauti varēja izkraut caur lūku. Tā pat kā 7K-T, arī 7K-TG nebija apgādāts ar saules baterijām, tas elektroenerģiju saņēma no akumulatoru baterijām (autonomā lidojumā) vai no stacijas elektrosistēmas. Pirmajiem Progress maksimālais darbības ilgums bija 33 dienas, to skaitā trīs dienas autonomā lidojumā, pārējo laiku — pievienotam stacijai. Vēlāk darbības ilgums tika pagarināts, un visilgāko laiku (75 dienas) kosmosā pavadīja Progress-38.

Pirmais transportkuģis Progress-1 orbītā tika palaists 1978. gada 20. janvārī. Pirmie 12 Progress lidoja uz staciju Saljut-6. Nākamie 13, ieskaitot Kosmos-1669 — uz Saljut-7. Pēdējie 18 — uz Mir.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu