Preiļu Borhu kapela
Preiļu Borhu kapela ir Borhu dzimtas kapeņu ēka Preiļu muižas parkā, kas celta 1817. gadā klasicisma stilā, iespējams, pēc arhitekta Vinčenco de Macoti (Vincenzo de Mazotti) projekta.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuPreiļu muižas kapelas celtniecību savā rezidencē pasūtīja grāfs Jozefs Heinrihs fon der Borhs (1764—1835), kas bija ilggadējais Vitebskas guberņas muižniecības pārstāvis un Maltas Ordeņa komandors. Kapelu iesvētīja 1817. gada 20. septembrī. Virszemes telpā notika dievkalpojumi un izvadīšana, savukārt kapelas pagrabā ierīkoja Borhu dzimtas kapenes.
Latvijas SPR laikā 1919. gadā lielinieki izpostīja kapelu un pagrabtelpā esošās kapenes. 1920. gados atjaunoja altāri un atsāka dievkalpojumus. Pēc Latvijas okupācijas padomju vara atsavināja kapelu baznīcai un ierīkoja minerālmēslu noliktavu, vēlāk ilgus gadus ēka stāvēja izpostīta un pamesta. 1995. gadā Preiļu Romas katoļu baznīca atjaunoja īpašumtiesības uz kapelu.[1] 2005. gadā ārsts Eduards Upenieks ziedoja 32 tūkstošus ASV dolāru Preiļu kapelas atjaunošanai. Kapelā uzstādīja jaunu altāri.[2] 2007. un 2008. gadā arheoloģes Antonijas Vilcānes vadībā veica kapelas arheoloģisko izpēti, atrodot ar brokāta diegiem izšūta mundiera priekšpuses detaļas, apkakles un manšetes fragmentus.[3]
Apraksts
labot šo sadaļuPreiļu muižas kapela ir laukakmeņu rotonda, tās augšējo daļu veido kupols, savukārt fasādes priekšadaļā ir redzams Romas panteona tipa portiks ar četrām kolonām, kuras veidotas Toskānas stilā, un pakāpieniem. Ieeja kapenēs ir no ēkas sāna.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 zudusilatvija.lv
- ↑ bazneica.preili.lv
- ↑ Unikāls atradums Preiļu muižas kapelā Apollo.lv 2013. gada 11. septembrī