Pontijas ozols (latīņu: Quercus pontica) ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks. Šis ozols savvaļā aug Turcijas ziemeļaustrumos un Kaukāza rietumdaļā. Aug kalnos augstumā no 1300 m līdz 2100 m.

Pontijas ozols
Quercus pontica K.Koch
Pontijas ozols (Quercus pontica)
Pontijas ozols (Quercus pontica)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaDižskābaržu rinda (Fagales)
DzimtaDižskābaržu dzimta (Fagaceae)
ĢintsOzoli (Quercus)
SugaPontijas ozols (Q. pontica)
Pontijas ozols Vikikrātuvē

Koks ir neliels, sasniedz 6—10 m augstumu. Stumbrs diametrā līdz 40 cm. Mizas krāsa var mainīties no pelēcīgas līdz tumši brūnai. Jauniem kokiem miza ir gluda, novecojot kļūst raupja. Lapas lielas, 10—20 cm garas, 4—15 cm platas. Lapu malas robotas, ar maziem, smailiem zobiņiem. Jaunās lapas klātas maziem matiņiem, novecojot, tās paliek gludas. Zīles lielas, 2,5—4 cm garas, grupās pa 2—5 gabali.

Dažreiz tiek audzēts Eiropas ziemeļdaļā kā krāšņumkoks.