Policijas vardarbība
Policijas vardarbība ir pārmērīga un nepamatota fiziska vai psiholoģiska vardarbības pielietošana, ko veic policijas darbinieki pret personu vai grupu. Tas ir ārkārtējs policijas pārkāpuma veids un ir civiltiesību pārkāpums. Policijas brutalitāte ietver, bet neaprobežojas ar piekaušanu, šaušanu, nepamatotu sagūstīšanu un nepamatotu elektrošoku izmantošanu.[1][2]
.jpg)
Spēka pielietošana ar likumu ir atļauta tikai ar noteiktiem nosacījumiem un tad tikai samērīgā apmērā. Ja nosacījumi ir izpildīti un pareizais apjoms tiek saglabāts, tas ir likumīgi, citādi nelikumīgi. Policijas nelikumīgas vardarbības gadījumus sauc arī par policijas uzbrukumiem. Termins policijas patvaļa dažkārt tiek lietots arī gadījumos, kad policisti savus pienākumus veic nelikumīgi.
Rietumu valstīs, kā Vācijā, tikai dažas kriminālapsūdzības pret policistiem galu galā noved pie apsūdzībām.[3][4]
VēstureLabot
Mūsdienu policijas pirmsākumi meklējami 18. gadsimta Francijā. Līdz 19. gadsimtam un 20. gadsimta sākumam daudzas valstis bija izveidojušas modernas policijas nodaļas. Sākotnējie ieraksti liecina, ka darba streiki bija pirmie liela mēroga policijas brutalitātes incidenti Amerikas Savienotajās Valstīs, tostarp tādi notikumi kā 1877. gada Lielais dzelzceļa streiks, 1894. gada Pulmana streiks, 1912. gada Lorensa streiks tekstilrūpniecībā, 1914. gada Ludlovas slaktiņš, Lielais tērauda streiks 1919. gadā un Hanapepes slaktiņš 1924. gadā.
PiemēriLabot
LatvijāLabot
2021. gada 29. decembrī, A. Čaka ielā, Rīgā, notika konflikts, kur no kādas Škoda automašīnas tika izmesti atkritumi ielas malā. Garamgājēja to redzot, aizrādīja par vides piesārņošanu, uz ko reaģējot, automašīnas vadītājs, vīrietis, izkāpis no automašīnas un uzbrucis sievietei, nodarot miesas bojājumus. Izmeklēšanas gaitā atklājies, ka uzbrucējs ir Latvijas Valsts policijas amatpersona.[5][6][7]
2022. gada 20. maijā, Āgenskalnā, Rīgā, notika konflikts, kur vīrietis izlēca no savas automašīnas un piekāva 18 gadus vecu skolnieku, kurš turēja Ukrainas karogu. Izmeklēšanas gaitā atklājies, ka tajā brīdī mašīnā blakus vadītājam sēdējusi Valsts policijas inspektore, kura esot aculieciniece noziedzīgam nodarījumam, tā konflikta risināšanā neisaistījās, to ignorējot. Vēlāk sieviete tika atstādināta no amata pildīšanas par "policijas darbinieka vispārīgo pienākumu nepildīšanu un VP ētikas normu pārkāpumiem".[8][9]
AtsaucesLabot
- ↑ «Understanding Five Different Types of Police Brutality - Rhonda Hill Blog - Criminal Law». criminallaw.com. Skatīts: 2022-05-01.
- ↑ Emesowum, Benedict (5 December 2016). "Identifying Cities or Countries at Risk for Police Violence". Journal of African American Studies 21 (2): 269–281. doi:10.1007/s12111-016-9335-3. ISSN 1559-1646.
- ↑ SWR2, SWR2. «Täter in Uniform – Polizeigewalt in Deutschland». swr.online (vācu). Skatīts: 2022-11-17.
- ↑ hoerspielundfeature.de. «Polizeigewalt in Deutschland - Täter in Uniform». Hörspielportal (vācu). Skatīts: 2022-11-17.
- ↑ «"Man neienāca prātā, ka viņš var man iesist!" Rīgā VP amatpersona uzbrūk jaunietei, kura aizrādījusi par piemēslošanu». Kriminālziņas (latviešu). 2022-01-04. Skatīts: 2022-11-18.
- ↑ «Kā mierīga pastaiga izvērtās par murgu - Rīgā VP amatpersona uzbrūk jaunietei, kura aizrādījusi par piemēslošanu». Kriminālziņas (latviešu). 2022-01-04. Skatīts: 2022-11-18.
- ↑ «Policijas darbinieks uzbrūk sievietei un nodara miesas bojājumus; sākta dienesta pārbaude». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-18.
- ↑ «LTV: Valsts policija atlaidīs policisti, kura nenovērsa dzīvesbiedra uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-18.
- ↑ «Atlaiž policisti par uzbrukuma nenovēršanu jaunietim ar Ukrainas karogu; izmeklē iespējamu bezdarbību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-18.