Pokaiņu mežs
Pokaiņu mežs ir mežu masīvs Dobeles novada Naudītes pagastā, aptuveni 14 km uz rietumiem no Dobeles. Pokaiņu mežā atrodami akmeņu krāvumi, vaļņi un īpatnēji savrupakmeņi, kādēļ tas tiek uzskatīts arī par senu svētvietu un kopš 1990. gadu vidus ir kļuvis par pazīstamu tūrisma objektu.
Pokaiņu mežā atrodas arī tādi ģeogrāfiski un kultūrvēsturiski objekti kā Naudas kalni un Ogānu pilskalns. Tāpat arī netālu Vīļu kalni, Spārnukalns un Maskaļķu kapi.
Mežā izveidotas apskates takas 15 km garumā.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuJau 1868. gadā Īles muižas īpašnieks Otokars fon Herners organizēja arheoloģiskos izrakumus Pokaiņu un Vecpokaiņu senkapos, kuros piedalījās Dobeles luterāņu mācītājs Augusts Bīlenšteins, gleznotājs Jūlijs Dērings un prāvests Augusts fon Rozens. Neatradis arheoloģiskus pierādījumus vietas apdzīvotībai, Bīlenšteins nosprieda, ka akmeņu krājumi izveidojušies ģeoloģisku procesu rezultātā.
1930. gadā Latvijas Pieminekļu valde atzina Pokaiņu akmeņu kaudzes par akmens krāvuma senkapiem un reģistrēja kā arheoloģisku pieminekli. 1937. gadā arheologs Ādolfs Karnups veica izrakumus Pokaiņu senkapos un apsekoja Pokaiņu mežu, taču noteiktu spriedumu par tur esošo krāvumu arheoloģisko raksturu neizteica.
Pirmajos gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dabas pētnieks Guntis Eniņš secināja, ka akmeņi visticamāk vākti viduslaikos kādai būvei vai ielu bruģēšanai un nav tikuši izmantoti.[2] 1995. gadā Pokaiņu izpētē iesaistījās inženieris un senatnes pētnieks Ivars Vīks, kas par Pokaiņiem kā paleolīta laikmeta svētvietu publicēja vairāk nekā divdesmit rakstu vietējos laikrakstos,[3] ko izvērsa 2001. gadā iznākušajā grāmatā "Trejdeviņi Latvijas brīnumi". Savukārt arheologs Jānis Graudonis 1996. gadā izteica viedokli, ka akmeņu krāvumi izveidojušies, zemkopjiem atbrīvojot laukus no akmeņiem.
1996. un 1997. gadā arheologs Māris Atgāzis veica izrakumus, kuros atrada pierādījumus, ka pirms 1500-2000 gadiem Pokaiņu meža vietā bijuši iekopti lauki, kas pēc tam pamesti un zeme apaugusi ar mežu.[4] Ģeologi Ojārs Āboltiņš un Ivars Strautnieks rakstīja, ka Pokaiņu paugurmasīvs izveidojies ledāja radītā sprieguma rezultātā pēdējā ledus laikmeta beigu posmā pirms apmēram 16-17 tūkstošiem gadu.[5]
2000. gadā teritorijas apsaimniekošanu pārņēma Latvijas valsts meži un izveidoja tajā labiekārtotu apskates zonu tūristiem. Tika ieviesta ieejas maksa, uzbērts Loka ceļš un nodrošinātas ērtības.[6]
2022. gadā Latvijas valsts meži pieņēma lēmumu par tūrisma objekta komerciālās izmantošanas pārtraukšanu un paziņoja par tā pārveidi ar 1. augustu par bezmaksas atpūtas vietu.[7]
Maģiskais skaidrojums
labot šo sadaļuPokaiņu mežam un tajā esošajiem akmeņiem mūsdienās daudzi cilvēki, it sevišķi zintnieki un dziednieki, piedēvē maģiskas spējas, uzskatot to par spēcīgu enerģētisku vietu, apgalvojot, ka Pokaiņu mežs atrodas Zemes bioenerģētiskās plūsmas (āderu) krustpunktos.[8][9] Tāpat daudzi Pokaiņu meža apmeklētāji ir stāstījuši, ka tur novērojuši anomālas dabas parādības, redzējuši vīzijas vai uztvēruši kādu informācijas plūsmu.[1] Daži cilvēki apgalvo, ka pirms gadu tūkstošiem Pokaiņi bijuši arī ārpus Eiropas slavena svētvieta ar masu svētceļojumiem uz to.[10]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Pokaiņu mežs, mammadaba.lv. Atjaunots: 2012. gada 28. augustā.
- ↑ Eniņš G. Brīnumaino akmeņu dārzi. Liesma. 04.1993, 62.—63. lpp.
- ↑ Vīks I. Pokaiņu meža noslēpums. Zemgale. 25.04.1995.
- ↑ Atgāzis M. Izrakumi Pokaiņu meža akmeņu kaudzēs un arheoloģisko pieminekļu apzināšana Dobeles un Tukuma rajona. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1996. un 1997. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: 1998, 9.—14. lpp.
- ↑ Āboltiņš O., Strautnieks I. Pokaiņi ģeologu skatījumā. Dabas un vēstures kalendārs 2002. Rīga: 2001, 112.—116. lpp.
- ↑ Māra Lapsa. «Pokaiņu bagātības», 2010-08-05.
- ↑ «Latvijas valsts meži - LVM Pokaiņu meža noslēpumaino mieru turpmāk ikviens varēs baudīt bez maksas». www.lvm.lv. Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ Pokaiņu mežs Arhivēts 2012. gada 29. augustā, Wayback Machine vietnē., dobele.lv. Atjaunots: 2012. gada 28. augustā.
- ↑ Pokaiņu mežs Arhivēts 2011. gada 10. maijā, Wayback Machine vietnē., visitlatvia.lv. Atjaunots: 2012. gada 28. augustā.
- ↑ Yevhen Kukhar, Irina Yurchak. «You books. Ilze Jansone. Pokaiņi». You-books.com. The biggest library (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-07-07. Skatīts: 2022-07-20.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pokaiņu mežs.
Koordinātas: 56°34′30″N 23°04′15″E / 56.57500°N 23.07083°E