Pointbarova (angļu: Point Barrow) ir bijusī ASV polārstacija Arktikā, izveidota Pirmā Starptautiskā polārā gada programmas ietvaros.[2] Izvietota Ziemeļu Ledus okeāna krastā 15 km uz dienvidrietumiem no Barova raga Aļaskā.[3]

Pointbarova
Point Barrow
Pointbarova (Aļaska)
Pointbarova
Pointbarova
Pointbarova (Arktika)
Pointbarova
Pointbarova
Valsts piederība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Koordinātas: 71°17′42″N 156°49′45″W / 71.29500°N 156.82917°W / 71.29500; -156.82917Koordinātas: 71°17′42″N 156°49′45″W / 71.29500°N 156.82917°W / 71.29500; -156.82917
Novietojums Barova rags
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 1881. g.
Slēgta 1883. g.
Personāls vasarā 10
Personāls ziemā 10
Augstums v.j.l. 5,18[1] m

Starptautisko polāro ekspedīciju sponsorēja ASV Signālu korpuss un Smitsona institūts, lai izveidotu pastāvīgu staciju meteoroloģiskajiem, magnētiskajiem, plūdmaiņu un svārsta novērojumiem. To vadīja ASV armijas virsleitnants Rejs. Ekspedīcija devās ceļā no Sanfrancisko 1881. gada 18. jūlijā un atgriezās 1883. gada 7. oktobrī. Grupa sasniedza Amerikas Savienoto Valstu tālāko ziemeļu punktu un izveidoja bāzi 15 km uz dienvidrietumiem no Barova raga pie tagadējās iņupiatu apmetnes Utkiarvikas. Ekspedīcija savāca zīdītāju, putnu, zivju, kukaiņu, jūras bezmugurkaulnieku, mīkstmiešu, augu, kā arī minerālu paraugus.

Smitsona institūta vadītājam Spenseram Bērdam bija nozīmīga loma ekspedīcijas plānošanā un personāla komplektēšanā. Ekspedīcijas laikā savāktie dabas vēstures un etnoloģiskie paraugi tika nosūtīti uz ASV Nacionālo muzeju. Kopumā ekspedīcijas spēku sastāvā bija 10 vīri, tostarp dabaszinātnieks un novērotājs Džons Mērdoks, dabas pētnieks un novērotājs Midltons Smits, tulks un noliktavas pārzinis kapteinis E. P. Herendens, astronoms un magnētiskais novērotājs A. C. Darks, ārsts Džordžs Skots Oldmiksons, novērotājs Džeimss Kesidijs.

Pēc 50 gadiem, Otrā Starptautiskā polārā gada programmas ietvaros no 1932. līdz 1936. gadam Pointbarovā atradās viena no divām ASV ierīkotajām polārajām stacijām (otra bija Fērbenksas koledžā), kur tika veikti meteoroloģiskie, magnētisma un ziemeļblāzmas novērojumi.[4]

No 1947. līdz 1972. gadam 6 km uz ziemeļaustrumiem Barova raga virzienā darbojās Kara flotes Arktikas pētījumu laboratorija, kuras telpās mūsdienās izvietojusies Iļusarvikas koledža.[5][6]

Ārējās saites

labot šo sadaļu