Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par pitonu dzimtu. Par citām jēdziena pitoni nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pitonu dzimta (latīņu: Pythonidae) ir čūsku apakškārtas dzimta. Šīs čūskas nav indīgas un tās var sastapt Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. Daži pārstāvji no šīs dzimtas ir starp lielākajām čūskām uz pasaules. Šajā dzimtā ietilpst astoņas ģintis un 26 sugas.

Pitonu dzimta
Pythonidae
Tīģerpitons (Python molurus)
Tīģerpitons (Python molurus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaČūskas (Serpentes)
VirsdzimtaZemākās čūskas (Henophidia)
DzimtaPitonu dzimta (Pythonidae)
Sinonīmi
  • Pythonoidea - Fitzinger, 1826
  • Pythonoidei - Eichwald, 1831
  • Holodonta - Müller, 1832
  • Pythonina - Bonaparte, 1840
  • Pythophes - Fitzinger, 1843
  • Pythoniens - A.M.C. Duméril & Bibron, 1844
  • Holodontes - A.M.C. Duméril & Bibron, 1844
  • Pythonides - A.M.C. Duméril & Bibron, 1844
  • Pythones - Cope, 1861
  • Pythonidae - Cope, 1864
  • Peropodes - Meyer, 1874
  • Chondropythonina - Boulenger, 1879
  • Pythoninae - Boulenger, 1890
  • Pythonini - Underwood & Stimson, 1990
  • Moreliini - Underwood & Stimson, 1990[1]
Iedalījums

Ģintis

Pitonu dzimta Vikikrātuvē

SistemātikaLabot

Pitonu dzimtā (Pythonidae) ietilpst 8 ģintis:

AtsaucesLabot

  1. (angliski) McDiarmid RW, Campbell JA, Touré T. 1999. Snake Species of the World: A Taxonomic and Geographic Reference, vol. 1. Herpetologists' League. 511 pp. ISBN 1-893777-00-6 (series). ISBN 1-893777-01-4 (volume).