Pirmais Ķīnas—Japānas karš

Pirmais Ķīnas—Japānas karš bija konflikts starp Cjinu dinastiju (Ķīnu) un Japānas Impēriju no 1894. gada 25. jūlija līdz 1895. gada 17. aprīlim par ietekmi Korejas pussalā, jo šī pussala bija gan militāri stratēģiski, gan saimnieciski svarīga teritorija. Japānas Impērija šajā karā guva pārsvaru, gūstot uzvaras gan jūras kaujās, gan uz sauszemes. Karš noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā Ķīna atzina Japānas Impērijas pretenzijas uz Korejas pussalu. Pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām.

Pirmais Ķīnas—Japānas karš
Daļa no Pazemojumu gadsimta
Phundo kauja
Datums 1894. gada 25. jūlijs – 1895. gada 17. aprīlis Vieta Cjinu dinastijas Ķīna, Korejas pussala, Dzeltenā jūra Iznākums Japānas Impērijas uzvara Simonoseki līgums
Karotāji
Cjinu dinastija	Japānas Impērija
Komandieri un līderi
Guansjui	Meidzi

Ilgtermiņā šīs karš iezīmēja 20. gadsimta notikumus Austrumāzijā, kad Japānas Impērija pakļāva plašas teritorijas ne tikai Ķīnā, bet arī daudzviet citur.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pirmais Ķīnas—Japānas karš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)