Pilskalns (pie Pilskalniem)
Pilskalns atrodas Balvu novada Lazdukalna pagastā. Apvidus šeit līdzens, smilšainu zemi, apaudzis purviem un siliem. Pa līdzenumu stiepjas šļūdoņu gala morēnas. Vienā no šādiem morēnu pauguriem, kas atrodas pie pašas Paukles iztekas, mitru pļavu vidū stāv aprakstāmais pilskalms.
| Pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Lazdukalna pagasts, Balvu novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°53′50.8″N 27°11′31.5″E / 56.897444°N 27.192083°EKoordinātas: 56°53′50.8″N 27°11′31.5″E / 56.897444°N 27.192083°E |
| Oficiālais nosaukums: Pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 267 |
| Vērtības grupa | Reģiona nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
No ārpuses skatoties, nekas vairs neliecina, ka tur būtu pilskalns. Tomēr, pārmeklējot zemi, nosaukums attaisnojas.
Kalns pēdējoreiz arts 19. gadsimta beigās. Aršanas pēdas vēl ilgi bijušas redzamas. Ja plakumam galos kādreiz bijuši parastie uzbedumi, tad tie sen jau nolīdzināti.
Plakuma malas un kalna austrumu sāni izrakņāti bedrēm. To darījuši mantrači, kuri šai pilskalnā meklējuši naudu. Pie lielās bedres austrumsānā kāds vīrs esot nostrādājis pusotru dienu, bet neko neatradis. Šajā rakuma vietā redzama pusmetru bieza melnzeme, kas apakšā vēl neaizskarta. Tā satur ogles, lauskas un akmeņus. Augšējā zemes kārta atarta šurp no plakuma vidus, kur melnzemes vairs nav.
Pilskalna pakājē, rietumpusē, redzama melnzemes kārta. Atrastās lauskas neparasti plānas un gludas. Abās pusēs kalnam staignas un zālainas pļavas. Apkārtne nabadzīga un tāda bijusi arī senlaikos.
Pilskalnu uzmeklēt E. Brastiņu pavedināja nosaukums kartēs.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.