Pihticas klosteris

Pihticas Debesīs uzņemšanas Stavropigiskais sieviešu klosteris (igauņu: Pühtitsa Jumalaema Uinumise Stavropigiaalne Naisklooster vai igauņu: Kuremäe klooster, krievu: Пюхтицкий Успенский Ставропигиальный женский монастырь) ir Krievu pareizticīgās baznīcas sieviešu klosteris, kas atrodas Igaunijas ziemeļaustrumos, Alutaguzes pagastā. Klosteris, kurš dibināts 1891. gadā, PSRS laikā netika slēgts, bet 20. gadsimta 90. gados ieguva stavropigijas statusu. Izveidojies par vienu no ievērojamākajiem pareizticības centriem Baltijas valstīs.

Pihticas pareizticīgo klosteris
Klosteris no putna lidojuma
Pihticas klosteris
Vispārējā informācija
Dibināts	1891
Arhitektūra
Stils	neobizantiskais stils
Ģeogrāfiskā informācija
Atrašanās vieta	Kuremē, Alutaguzes pagasts, Austrumviru apriņķis, Igaunija
Koordinātas	59°12′09″N 27°32′11″E
Mājaslapa	https://www.puhtitsa.ee/

Klosteris uzcelts vietā, kur, kā vēsta leģenda, vēl pirms 16. gadsimta tika novērota Dievmātes parādīšanās. Ar Igaunijas gubernatora Sergeja Šahovska atbalstu 19. gadsimta beigās šeit tika izveidots klosteris, ko 1891. gadā svinīgi atklāja Rīgas un Jelgavas bīskaps Arsēnijs. Pats gubernators Šahovskis un viņa sieva ir apglabāti klostera teritorijā. Tā kā klosteris pēc Oktobra revolūcijas nokļuva neatkarīgās Igaunijas sastāvā, tas neskarts pārdzīvoja laiku, kad PSRS baznīca tika vajāta visspēcīgāk. Igaunijas PSR laikā klostera attīstību veicināja Tallinas un Igaunijas bīskaps, vēlāk Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Aleksijs II.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pihticas klosteris.