Atvērt galveno izvēlni

Perikards ir maisveida struktūra, kas apņem sirdi un lielo asinsvadu daļas. Perikardam ir divi slāņi — serozais (iekšējais) un fibrozais (ārējais). Perikards veido perikarda dobumu, kurā ir perikarda šķidrums, kas samazina berzi starp abiem slāņiem sirds saraušanās laikā. Perikards fiksē sirdi videnē, pasargā no infekcijām (piemēram, no plaušām), pārlieku lielas sirds izplešanās, kā arī nodrošina sirds lubrikāciju. Perikarda iekaisumu sauc par perikardītu, to var diagnosticēt, dzirdot ar auskultācijas metodi raksturīgu berzes troksni. Gadījumos, ja perikardā ir pārāk daudz šķidruma, tas var traucēt sirdij veikt izplesties un rada sirds tamponādi.

UzbūveLabot

Fibrozais slānisLabot

Fibrozais slānis ir ārējais slānis un to veido blīvie un irdenie saistaudi, kas pasargā sirdi no pārpildīšanās, kā arī piesaista to pie blakus esošajām sienām. [1] Pie lielajiem asinsvadiem tas pāriet to ārējā adventīcijas slānī.

Serozais slānisLabot

Serozais slānis ir iekšējais un tas iedalās vēl divās daļās - parietālajā un viscerālajā lapiņā. Parietālā lapiņa ir cieši saistīta ar fibrozā slāņa iekšējo virsmu, bet viscerālā veido daļu no epikarda.

AtsaucesLabot

  1. Tortora, Gerard J.; Nielsen, Mark T. (2009). Principles of Human Anatomy (11th ed.). John Wiley & Sons. pp. 84–5. ISBN 978-0-471-78931-4.