Atvērt galveno izvēlni

Pensakolas kalni (angļu: Pensacola Mountains) ir ap 450 km garš kalnu masīvs Antarktīdā, Karalienes Elizabetes Zemē. Stiepjas ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā un atdala Polāro plato no Rietumantarktīdas ledus vairoga. Sastāv no vairākām atsevišķām kalnu grēdām (no ziemeļiem uz dienvidiem): Argentīnas grēda, Forestala grēda, Dufeka masīvs, Kordinera smailes, Neptūna grēda, Patuksentas grēda, Rembo nunataki un Pekoras krauja. Augstākā virsotne ir Makina kalns (2135 m) Patuksentas grēdā.[1] Caur Pensakolas kalnu grēdām no Polāra plato noplūst Suportforsa glečers un Faundeišena ledus straume, kas baro Filhnera un Ronnes šelfa ledājus.

Pensakolas kalni
Kontinents Antarktīda
Ietilpst Transantarktīdas kalni
Garums 450 km
Augstākais kalns Makina kalns
Augstums 2135 m
Koordinātas 83°45′S 55°0′W / 83.750°S 55.000°W / -83.750; -55.000Koordinātas: 83°45′S 55°0′W / 83.750°S 55.000°W / -83.750; -55.000
Pensakolas kalni (Antarktīda)
Pensakolas kalni
Pensakolas kalni

Kalnus 1956. gada 13. janvārī atklāja un no gaisa nofotografēja ASV Kara flotes operācijas Highjump transkontinentālā pārlidojuma laikā. Nosaukti par godu ASV Kara flotes Pensakolas bāzei Floridā, kas devusi lielu ieguldījumu flotes lidotāju apmācībā.[2]

Pirmoreiz detāli pētīta 1965./1966. gada sezonā, kad tika ierīkota Neptunas sezonālā nometne (Camp Neptune), kas tika izmantota par bāzi kalnu masīva topogrāfiskajai un ģeoloģiskajai izpētei.[3][4]

AtsaucesLabot