Pauls Rūdolfs Rubis (1879–1970) bija latviešu ierēdnis un mākslinieks. Daudzu mēbeļu iekārtu un interjeru priekšmetu autors, pēc P. R. Rubja skicēm izgatavotas mēbeles Valsts prezidenta pilī, Ministru kabinetā, tiesu zālēs un privātpersonu dzīvokļos.

Pauls Rūdolfs Rubis
Dzimis 1879. gada 27. martā
Āraiši, Drabešu pagasts, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1970. gada 15. oktobrī (91 gada vecumā)
Jūrmala, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1879. gadā 27. martā Drabešu pagasta Kalna Lielmārčos lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Āraišu draudzes skolā, no 1892. gada Cēsu apriņķa skolā.[1] 1896. gadā iestājās Ķeizariskajā Pēterpils mākslas skolā, vēlāk pārgāja uz Štiglica tehniskās zīmēšanas skolu. Pēc obligātā karadienesta strādāja Pēterburgas Galvenajā cietumu valdē, bija Šliselburgas cietokšņa cietuma priekšnieka palīgs, vēlāk priekšnieks (1907–1917). Pēc Oktobra revolūcijas viņu atbrīvoja no amata un 1918. gadā viņš atgriezās dzimtenē.

1919. gada 3. oktobrī Rubi iecēla par Cietumu valdes priekšnieka palīgu, vēlāk par kriminālpolitiskā departamenta vicedirektoru, viņš organizējis Centrālcietuma darbnīcas, piegriezdams sevišķu vērību mākslas amatniecības nozarēm. Rubja vadībā cietumu darbnīcas izstrādāja un gatavoja latviska stila mēbeles, kuras greznoja daudzu tiesu un valsts iestāžu telpas. 1939. gada 18. janvārī Rubi iecēla par LR Tieslietu ministrijas Kriminālpolitiskā departamenta direktoru.

Pēc Latvijas okupācijas viņu 1940. gadā atcēla no amata. Viņa māju Baznīcas ielā 4 Jūrmalā nodeva Rakstnieku savienībai. Miris 1970. gada 15. oktobrī, apglabāts Vecdubultu kapos Jūrmalā.[2]

 
Rubja nams Baznīcas ielā 4