Patiesumjausma raksturo indivīda priekšstatu par patiesību, kas izpaužas apgalvojumu vai diskusijas argumentu veidā, balstoties uz intuīciju vai "iekšējo izjūtu", neatkarīgi no loģikas vai faktiem. Latviešu filozofiskajā literatūrā tradicionāli lietoja apzīmējumu intuitīvā izziņa[1][2]. Savukārt patiesumjausma ir viens no iespējamajiem šādas izziņas metodes rezultātiem, kas izpaužas kā (patiesas vai aplamas) "zināšanas" par kaut ko konkrētu. Patiesumjausma ir intuitīva pasaules uztveres izpausme — tā jāatšķir no spriedumu kļūdām, stereotipiem vai aizspriedumiem, kas nozīmētu kaut vai nepilnīgu loģisko secinājumu ķēdīti.

Patiesumjausma būtiski iespaido debates par politikas un makroekonomikas jautājumiem. Vairākās sabiedriskās domas aptaujās izrādījies, ka vēlētāju vairākuma priekšstati, piemēram, par budžeta deficītu būtiski atšķiras no faktiskajiem budžeta datiem. Šajā gadījumā vairākuma priekšstati nav patiesi nedz arī tie pamatoti ar derīgiem vai kļūdainiem slēdzieniem, bet tiem piemīt patiesumjausma.[3]

Angļu termins truthiness kļuva populārs pēc 2005. gada 17. oktobra televīzijas pārraides The Colbert Report, ko vadīja teležurnālists Stīvens Kolbērs[4], kas parādījās saistībā ar toreizējā ASV prezidenta Džodža Buša pamatojumu Herietas Maiersas (Harriet Miers) nominēšanai par ASV Augstākās Tiesas tiesnesi un kara sākšanai Irākā, atsaucoties uz "iekšēju sajūtu" (gut feeling). Stīvens Kolbērs reizēm lieto arī pseidolatīnisku versiju šim pašam vārdam — veritasiness.

  1. Staņislavs Ladusāns. Daudzpusīgā gnozeoloģija: izziņas fenomenoloģija un vispārējā kritiskā gnozeoloģija. Atols, 1994.
  2. Alfrēds Polis. Epistemoloģija. Latvijas Universitāte, 2001.
  3. Krugman, David (August 16, 2013). "Moment of Truthiness". New York Times. ISSN 0362-4331. Atjaunināts: August 16, 2013.
  4. Dick Meyer. «The Truth of Truthiness». CBS News, 2006. gada 12. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. novembrī. Skatīts: 2006. gada 14. decembris.