Parastā miltene
Parastā miltene (latīņu: Arctostaphylos uva-ursi) - mūžzaļš, 30 - 130 cm augsts ēriku dzimtas puskrūms. Diezgan bieži sastopams priežu silos, smilšainos, sausos mežos, izcirtumos, kāpās. Stumbrs ložņājošs, pieplacis zemei, stipri zarains. Zari pacili, miza tumšbrūna, sākumā pūkaina. Lapas pamīšus, vienkāršas, otrādi olveidīgas, 1 - 2,5 cm garas, 0,4 - 1 cm platas, ādainas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaišākas, grumbainas. Zied maijā un jūnijā. Ziedi sakārtoti pa 2 - 10 nokarenos galotnes ķekaros. Ziedu kāti īsāki par ziediem, pie pamata ar 3 pieziedlapām. Pieziedlapas pūkainas, nevienādas, viena gandrīz tikpat gara kā zieda kāts, divas pārējās īsākas. Kauslapas 5, plati olveidīgas, noapaļotas, gar malām, īsi skropstainas. Vainaglapas 5, saaugušas, vainags balts ar rožainu apmali, 0,5 - 0,6 cm garš. Putekšņlapas 10, uz pusi īsākas par vainagu, putekšnīcas tumši sarkanas. Auglis - olveidīgs, sarkans, miltains kaulenis ar 5 sēklām. Ārstniecības augs. Lapas satur glikozīdus arbutīnu un metilarbutīnu un to skaldproduktus - hidrohinonu un metilhidrohinonu. Šīm sastāvdaļām ir diurētiskas un antiseptiskas īpašības, tāpēc lapas lieto akūtu urīnvadu un urīnpūšļa slimību ārstēšanai. Lapās ir arī līdz 35% miecvielu, tāpēc lapas var izmantot ādu miecēšanai.
| Parastā miltene Arctostaphylos uva-ursi (L.) Spreng. | |
|---|---|
 Parastā miltene (Arctostaphylos uva-ursi) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Viršu rinda (Ericales) |
| Dzimta | Ēriku dzimta (Ericaceae) |
| Ģints | Miltenes (Arctostaphylos) |
| Suga | Parastā miltene (A. uva-ursi) |
 Parastā miltene Vikikrātuvē | |
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastā miltene |
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |