Parastā apmalpiepe

Parastā apmalpiepe; Fomitopsis pinicola
	Jauna parastā apmalpiepe mitrā laikā
Klasifikācija
Valsts	Sēnes (Fungi)
Nodalījums	Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase	Himēnijsēnes (Agaricomycetes)
Kārta	Poliporu rinda (Polyporales)
Dzimta	Apmalpiepju dzimta (Fomitopsidaceae)
Ģints	Apmalpiepes (Fomitopsis)
Suga	Parastā apmalpiepe (F. pinicola)
	Parastā apmalpiepe Vikikrātuvē

Parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola) ir liela, Latvijā ļoti bieža daudzgadīga apmalpiepju dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami. Diezgan viegli atšķirama no citām piepēm pēc savas pirmajā gadā koši oranžās krāsas, kas, sēnei pieaugot, vairāku gadu laikā kļūst tikai par oranžu apmali pelēkajai cepurītei. Izraisa koksnes brūno trupi, tā nodarot kaitējumu koka celtnēm un dzīviem kokiem.

Taksonomija

Suga pirmoreiz aprakstīja Ulofs Svarcs 1810. gadā kā Boletus pinicola (pēc tālaika tradīcijas, visas stobriņu sēnes tika apvienotas vienā Boletus grupā). 1821. gadā tika dots nosaukums Polyporus pinicola,^[1] pašreizējo nosaukumu devis Peters Karstens 1881. gadā.^[2]

Sēnes apraksts

Apakšā jaunākas, augšā ļoti vecas parastās apmalpiepes

Cepurīte: jaunas sēnes sākotnēji baltas un apaļas, vēlāk cepurītes virspuse oranža ar gaišu apmali, pieaugušām sēnēm krāsa pelēka ar zilganu vai brūnganu nokrāsu, ar koši oranžu vai oranžsarkanu apmali. Apmales ārmala gaišāka. Gluda, mitrā laikā bieži spīdīga, jaunas sēnes mitrā laikā reizēm izdala ūdens pilienus.^[2]^[3] Platums līdz 25 (50) cm, augstums līdz 10 (20) cm. Forma puslokveida. Mīkstums koksnains, bāli brūngans, ar skābenu smaržu un vāju garšu. Uz cepurītes labi izšķiramas pakavveida augšanas gadskārtas.
Stobriņi: Atveres mazas (4—6 uz 1 mm²), apaļas, baltas vai iedzeltenas, vecumā tumšākas līdz oranžbrūnām.
Kātiņš: nav.
Sporas: cilindriski elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas vai iedzeltenas, 6—9/3,5—4,5 µm.^[4]

Augšanas apstākļi

Saprofīta sēne. Daudzgadīga, aug visu gadu uz lapu un skuju koku kritalām un bojātiem dzīviem kokiem to lejasdaļā, kā arī uz sagatavotiem kokmateriāliem. Epitets pinicola norāda uz augšanu uz priedēm, tomēr Latvijas avoti biežāk norāda uz eglēm un bērziem. Aug visā ziemeļu puslodes mežu joslā, ievazāta Okeānijā. Bieži aug lielās dažāda vecuma grupās, reizēm saaugot kopā. Viena no Latvijā visizplatītākajām lielajām piepēm.^[5]

Barības vērtība

Nav ēdama koksnainuma dēļ pat jaunā vecumā.^[6] Var tikt lietota pulverveidā kā garšviela.^[3]

Līdzīgās sugas

Atšķirama no citām piepēm pēc oranžās maliņas un skābenās smaržas. Līdzīga ir reti sastopamā rožainā apmalpiepe, kura aug uz egļu kritalām bez mizas un ir ar rozā vai brūni rozā apmali un viegli rozā apakšdaļu.^[7] Veci eksemplāri var tikt sajaukti ar bieži sastopamo pelēko īsto posapiepi (Fomes fomentarius), taču tai nav oranžas maliņas.