Parastā aktīnija

Parastā aktīnija jeb zirga aktinija (Actinia equina) ir klasisks jūras anemoņu pārstāvis ar plašu izplatības areālu.

Parastā aktīnija Actinia equina
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria)
Klase	Koraļļpolipi (Anthozoa)
Kārta	Jūras anemones (Actiniaria)
Dzimta	Aktīniju dzimta (Actiniidae)
Ģints	Aktīnijas (Actinia)
Suga	Parastā aktīnija (A. quina)
Parastā aktīnija Vikikrātuvē

Parastā aktīnija Actinia equina ar taustekļiem, kas ievilkti bēguma laikā

Ārējais izskats

Aktīnijai ir blīva, bet mīksta cilindra veids; ar vienu galu tā piestiprināta pie substrāta. Pretējā — nedaudz izliektajā galā atrodas ovāla mutes atvere, ap kuru ir ļoti daudz samērā īsu, dobu taustekļu. Aktīniju krāsa ir ļoti mainīga: sastopamas, piemēram, spilgti sarkanas ar zilu apmali (Melnajā jūrā) un gaišzaļas (ziemeļu jūrās).

Iekšējā uzbūve

Mutes atvere pāriet nedaudz no sāniem saspiestā rīklē, ar divām sifonoglifām abos galos. Iekšējā dobumā ir daudz starpsienu — septu. Dobuma augšdaļā starpsienas sniedzas līdz rīklei un, saaugot ar to, izveido aklas kabatas, kas uz augšu pāriet taustekļu dobumos. Septas no iekšpuses sedz entoderma, bet centrālajā daļā tās sastāv no mezoglejas, kas iespiežas septā. Katrā starpsienā ir muskuļu valnītis, kas sastāv no gareniskajiem muskuļiem. Dobumā ievirzīto septu malās ir mezenteriālie pavedieni. Nervu sistēma aktīnijām ir nedaudz komplicētāka nekā hidropolipiem; tām ap mutes atveri koncentrētas samērā daudz lielākas nervu šūnas.

Vairošanās

Parastās aktīnijas ir šķirtdzimumu dzīvnieki. Dzimumprodukti veidojas starpsienu entodermā. Apaugļošanās un attīstība notiek iekšējā dobumā, un pilnīgi izveidojušās mazas aktīnijas iznāk no mātes ķermeņa caur mutes atveri. Tātad parasto aktīniju var uzskatīt par dzīvdzemdētāju.

Ekoloģija un ģeogrāfiskā izplatība

Parastā aktīnija ir ļoti plaši izplatīta, tā sastopama visā jūras piekrastes joslā. Aktīnijas parasti apmetas akmeņu apakšpusē. Dažkārt aktīnijas sastopamas lielā daudzumā. Aktīnijas ir plēsīgas: ar dzeļkapsulām, kas lielā daudzumā atrodas uz taustekļiem, tās spēj apdullināt pat zivju mazuļus un pēc tam ievilkt tos mutes atverē. Aktīnijas bieži apmetas uz citiem dzīvniekiem. Vispazīstamākais simbiozes gadījums ir aktīniju simbioze ar vēzi-vientuļnieku. Pēdējie parasti dzīvo gliemežu tukšajās čaulās, slēpjot tajās ķermeņa pakaļējo mīksto nodalījumu. Paaudzies vēzis-vientuļnieks maina čaulu un pārnes uz to arī aktīniju. Aktīnijas simbioze ar vēzi-vientuļnieku izpaužas tādējādi, ka aktīnija ar dzeļkapsulām aizsargā vēzi-vientuļnieku no uzbrucējiem, bet tas pārnēsā aktīniju no vienas vietas uz otru un tai iespējams baroties ar vēža-vientuļnieka barības atliekām.