Pankūkdancis

"Pankūkdancis", arī "Pankūkas", "Rīgas Pankūkas","Granskvērs" (lietuviešu: Gransveras; Transveras, angļu: Gay Gordons), ir Eiropā izplatīta sadzīves deja jeb tautas deja. Pankūkas kļuva par populāru danci arī Latvijā ap 1987. gadu, kad to sāka dejot folkloras festivālos Baltica un "Pulkā eimu, pulkā teku", kā arī dažādos etnogrāfisko deju sarīkojumos. Vēl joprojām Pankūkdancis Latvijā ir viena no vispopulārākajām sadzīves dejām.

Uz danču "Pankūkas", "Cūkas driķos" un "Skroderis" pamata tika veidota Jāņa Purviņa deja "Līgo danči", kas 2014. gadā tika izpildīta "Rīga — 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta" deju uzvedumā "Lec, saulīte" Rīgā, Mežaparka estrādē.^[1]

Iespējams, deja ir cēlusies viduslaikos Eiropā, tā jau sen zināma Francijā, Vācijā, Polijā un Lielbritānijā. Pēc noklūšanas ASV, kur tā pazīstama kā Grand Square Dance variācija, tā migrējusi ar kantrī deju grupām uz Eiropu. Tādēļ līdzīgi atvasinājumi gan mūzikā, gan horeogrāfiskajā norisē ir sastopami daudzviet Eiropā. Visbiežāk to mūsdienās dejo Polijā, Normandijā, Anglijā, Balkānu valstīs un Baltijā. Pastāv divas versijas par dejas nokļūšanu Baltijā. Viena versija, ka to 1980. gadu sākumā uz Lietuvu atvedusi kāda Latīņamerikas deju grupa, bet otra, ka Viļņas Universitātes folkloras kopas Ratilio dalībniekus 1978. gadā ar "Granskvēru" iepazīstināja Prāgas Universitātes studentu kantrī deju grupa.^[2]

Deja, tās izcelsme, raksturojums un apraksts pirmo reizi publicēti Mārtiņa deju grāmatas 2. burtnīcā, 2000. g.

Mūzikas raksturojums

"Pankūkdancis" visbiežāk tiek dejots ar šādiem vārdiem:

Cepa, cepa, cepa, cepa,

Māte pankūkas,

Cepa, cepa, cepa, cepa,

Māte pankūkas,

No rītiņa līdz vakaram,

Cepa, cepa, cepa, cepa,

Māte pankūkas.

Pavadījumā mūzika dejas pirmajā daļā mainās starp toniku un dominanti (I-V), bet otrajā daļā — subdominanti, toniku, subdominanti, toniku, dominanti un toniku (IV-I-IV-I-V-I).

Dejas raksturojums

I daļa

1.—2. takts: dejo 2 vieglās polkas soļus (šūpojošos trīssoļus) uz priekšu, mazliet ar piesitieniem un kājas atmetienu akcentējot katra trīssoļa pirmo soli.
3.—4. takts: veic četrus skrējiena soļus uz priekšu, tad apgriežas pretējā virzienā.
5.—8. takts: atkārto 1.—4. takts darbības, bet pretējā virzienā, mainot roku satvērienu. Noslēgumā partneri atgriežas savās sākotnējās vietās.
9.—16. takts: atkārto 1.—8. takts darbību.

II daļa

1. takts: partneri izpilda vienu sānisku divu soļu polkas soli (puisis ar labo kāju, meita ar kreiso kāju). Partneri ar pleciem saskaras kopā, sadotās rokas saliecas elkoņos.
2. takts: tāpat kā 1. taktī dejo divu soļu polkas soli, bet virzienā vienam prom no otra ar pretējo kāju. Sadotās rokas izstiepjas.
3.—4. takts: ar 3 skrējiena soļiem, trešajā solī dejojot palēcienu, meita pārskrien puisim pie otras rokas, apgriežoties pilnu apli pa kreisi. Puisis meitai palīdz, velkot to aiz sadotās rokas, tad sadod otras rokas.
5.—8. takts: atkārto 1.—4. takts darbības, bet partneriem atrodoties otrā pusē, kustības notiek ar pretējām kājām.
9.—16. takts: atkārto 1.—8. takts darbību.

Atsauces

↑ Jānis Purviņš. Līgo danči. Latvijas Nacionālais kultūras centrs. 1. lpp. Skatīts: 2018. gada 9. decembrī.^{[novecojusi saite]}
↑ «Iļģi - latviešu danči». ilgi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 29. novembrī. Skatīts: 2018. gada 9. decembrī.

Ārējās saites

[1] Jānis Purviņš. Līgo danči. Latvijas Nacionālais kultūras centrs. 1. lpp. Skatīts: 2018. gada 9. decembrī.^{[novecojusi saite]}

[2] «Iļģi - latviešu danči». ilgi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 29. novembrī. Skatīts: 2018. gada 9. decembrī.

[1]

[2]